2024. gadā Latvijā atgriezās gandrīz 10 tūkstoši cilvēku, bet kāpēc?
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gadā gandrīz 10 000 jeb 72,9% no visiem valstī iebraukušajiem cilvēkiem bija reemigranti - Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī personas ar citu valstu pilsonību, bet dzimuši Latvijā.
Statistika rāda, ka reemigrantu skaits sāka palielināties kopš 2022. gada, kad valstī atgriezās gandrīz 7000 cilvēku - par aptuveni trešdaļu vairāk nekā 2021. gadā. Līdzīga tendence saglabājās arī 2023. gadā, kad atgriezās gandrīz 11 000 cilvēku - lielākais skaits pēdējo gadu laikā.
Kopš 2022. gada Latvijā ik gadu atgriežas vidēji 9000 līdz 10 000 reemigrantu. 2024. gadā bija vērojama tendence, ka biežāk atgriežas ģimenes ar bērniem, kā arī pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki, norāda Rīgas plānošanas reģiona reemigrācijas jautājumu koordinatore Daina Šulca.
Pēc viņas teiktā, vērojama stabila ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo interese par atgriešanos dzimtenē. Lielākoties viņus interesē pārcelšanās iespējas uz Rīgu, kur vieglāk atrast mājvietu un vietas bērniem izglītības iestādēs. Kopš kara sākuma Ukrainā palielinājies arī to Latvijas valstspiederīgo skaits, kuri atgriežas no Krievijas. "Tie ir gan latvieši, gan krievi, kas kādreiz aizbrauca uz Krieviju peļņā un ilgi tur dzīvoja. Pašreizējās ģeopolitiskās situācijas dēļ viņi ir nolēmuši atgriezties Latvijā, neskatoties uz potenciālajiem zaudējumiem ieņēmumos," norāda Šulca.
Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs reemigrācijas pieaugumu skaidro ar vairāku faktoru apvienojumu. Pirmkārt, ienākumu līmenis Latvijā ir pieaudzis, salīdzinot ar desmit gadus senu situāciju, kad emigrācija bija masveidīgāka. Otrkārt, pēc pandēmijas notika ekonomiskie satricinājumi, kas paātrināja inflāciju arī citur Eiropā, kas samazināja reālos iedzīvotāju ienākumus. Tas varēja viest vilšanos migrantos un pamudināt viņus mainīt dzīvesvietu.
