Jānis Ikstens par vēlēšanu "ne tik lielajām ķibelēm": "Vainīgo galvām būtu jālido"

Kurš vainīgs pie vēlēšanu ķibelēm?

Kurš vainīgs pie vēlēšanu tehniskajām ķibelēm - Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), Valsts Digitālās attīstības aģentūra vai arī kārtējā kolektīvā bezatbildība?

Laikam jau pa druskai no visa. Acīmredzot procesā iesaistītās institūcijas viena otru nepieskatīja un pārāk paļāvās uz citiem. Bet tad, kad vēlēšanu naktī viss jau juka un bruka, pietrūka aktīvas rīcības, lai meklētu risinājumu. Manuprāt, jau tajā brīdī, kad bija skaidrs, ka ir problēmas, uzreiz vajadzēja atteikties no balsu skaitīšanas elektroniskā veidā un pāriet uz skaitīšanu ar rokām. Vajadzēja atzīt: jā, kaut kā neforši sanāca, tehnika mūs pievīla, tādēļ nāksies skaitīt ar rokām. Beigās jau tāpat pie tā nonāca, tikai tas prasīja vairākas liekas stundas un kāpināja neapmierinātību. Tā bija nespēja pieņemt lēmumu, kas radīja papildus neapmierinātību. Par to var spriest pēc tās informācijas, kas jau ir parādījusies atklātībā - par to, ka vēlēšanu komisiju darbinieki ir ļoti neapmierināti un saka, ka nekad agrāk tāda bardaka nav bijis. Tā ir lielākā izgāšanās Centrālās vēlēšanu komisijas pastāvēšanas vēsturē. Vismaz es neko līdzīgu nevaru atcerēties.

Vai vainīgo galvām vajadzētu lidot?

Domāju, ka jā - gan Valsts Digitālās attīstības aģentūrā, gan CVK. Par CVK gan vēl vajadzētu noskaidrot, kurš kādus lēmumus tur pieņēma, un vai no amata vajadzētu atbrīvot tikai komisijas vadītāju Saulītes kundzi, vai arī tas loks ir plašāks. Izlikties, ka nekas nav bijis, būtu pilnīgi nepedagoģiski. Reiz taču šīm nepārtrauktajām kļūmēm un nelaimēm, par kurām neviens neatbild, ir jāpieliek punkts.

Vai balsu skaitīšanas ķibeles mums nedraud ar vēlēšanu rezultātu pārsūdzēšanu un, kas zina, atkārtotām vēlēšanām?

Pārsūdzēt jau var tikai rezultātus noteiktā vēlēšanu apgabalā, nevis vēlēšanas kā tādas. Tādā gadījumā konkrētajā apgabalā vienkārši veic atkārtotu balsu skaitīšanu. Mēģinājums pārsūdzēt visus rezultātus būt tikai ampelēšanās, jo nav jau runa par to, ka kāds būtu kaut ko viltojis un ieplūdinājis papildus biļetenus.

Jūlijas Stepaņenko uzvara
 

Kurš Rīgas vēlēšanās uzskatāms par uzvarētāju?

Es teiktu, ka Jūlija Stepaņenko. Formālais uzvarētājs, protams, ir "Latvija Pirmajā vietā", taču tā ir izrādījusies Pirra uzvara, jo neizskatās, ka viņiem būtu lielas cerības iekļūt domes valdošajā koalīcijā. Savukārt tās partijas, kuras veidos koalīciju, parakstīsies uz ļoti sarežģītu veidojumu, kurā ik pa brīdim uzpeldēs kaut kādi strīdīgi jautājumi ar politisku piesitienu. Daļā sabiedrības valda diezgan vienkāršots priekšstats par pašvaldībām - sak, tur jau tikai spriež par ielu remontiem un veloceliņu asfaltēšanu! Varbūt ir arī tādas pašvaldības, taču Rīgā pilnīgi noteikti ir cits stāsts - tā ir galvaspilsēta, kurai ir ļoti simboliska nozīme ar visiem pieminekļiem un ielu nosaukumiem. Un te notiek dažādi pasākumi, kā, piemēram, praids. Tādēļ te nav runa tikai par saimnieciskiem jautājumiem vien.
Koalīcijā, kas patlaban ir iezīmējusies, vienā galā ir Nacionālā apvienība, bet otrā - "Progresīvie", kas nozīmē lielas domstarpības atsevišķos vērtību jautājumos. Skaidrs, ka nekāda harmoniskā šī sadarbība nebūs. Nebrīnīšos, ja Rīgas domē notiekošajam būs atskaņas arī nākamā gada Saeimas vēlēšanu kontekstā, jo Apvienotais saraksts noteikti mēģinās sevi padarīt kaut kā redzamāku, savukārt Nacionālā apvienība centīsies vājināt "Vienotību". Ja vēl sāks veidoties nosacīti bloki, no kuriem vienā būs Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts, bet otrā "Vienotība" un "Progresīvie", tad jau kļūs pavisam interesanti.

Kā Jūlijai Stepaņenko un viņas domubiedriem izdevās savākt tik daudz balsu? Uz kādreizējā Gobzema elektorāta rēķina?

Te droši vien ir vairāki faktori. Pirmkārt, vairs nav lielās un ietekmīgās "Saskaņas", tātad šāda politiskā spēka vēlētājiem vienas izvēles vietā ir parādījušās vairākas. Nav vairs viena dominējoša spēlētāja. Otrkārt, Stepaņenko "Suverēnā vara" diezgan aktīvi darbojās sociālajos medijos, kur publicēja savu nostāju. Viņi bija pamanāmi ne tikai virtuālajā telpā, bet arī kā viena no nedaudzajām organizācijām rīkoja piketus un tamlīdzīgus pasākumus. Tas bija ilgstošs un neatlaidīgs darbs, kam vajadzēja novest pie "Suverēnās varas" pakāpeniska popularitātes pieauguma Rīgā, taču aptaujās mēs to neredzējām - tur Rosļikova "Stabilitāte" bija populārāka. Domāju, ka "Suverēnās varas" uzrāviens notika burtiski pēdējā nedēļā, tādēļ gribētos to saistīt ar Rosļikova incidentu Saeimā. Ļoti iespējams, ka Rosļikova uzstāšanās izgaismoja atšķirības, kas ir viņa un Stepaņenko tēliem. Ja Rosļikovs ir alfa tēviņa tipāžs, tad Stepaņenko - mierīgāka, inteliģentāka un arī rafinētāka. Varbūt tas nospēlēja savu lomu.

Parunāsim par "Progresīvajiem", kuriem arī Rīgā veicās ļoti labi, neraugoties uz to, ka valdībā viņu ministriem reitingi ir zemāki par grīdu. Vēlētājiem tas laikam nelikās būtiski?

"Progresīvie" ir viena no tām partijām, kuras atbalstītājiem svarīgas ir tās atbalstītās vērtības un programmatiskie uzstādījumi. Tādēļ viņus varbūt pat īpaši neuztrauc, kā partijas pārstāvji darbojas Saeimā un valdībā. Rīgā droši vien nostrādāja partijas sludinātās zaļās idejas un solījumi veidot cilvēkiem draudzīgu vidi, kas mudināja daudzus cilvēkus atbalstīt "Progresīvos". 

Varbūt vēl viens iemesls ir tas, ka "Progresīvajos" ir salīdzinoši daudz gados jaunu cilvēku, kuri prot uzrunāt jauniešu auditoriju?

Jā, "Progresīvo" tipiskais vēlētājs droši vien ir gados jaunāks cilvēks. Kaut gan jaunieši jau ir arī citās partijās, piemēram, Šlesera partijā, arī Nacionālās apvienības Ratnieks taču nav nekāds vecais sakārnis. Jauniešu skaits partijā pats par sevi vēl neko negarantē, būtiski ir idejiskie uzstādījumi, ko "Progresīvie" sludina jau ne pirmo gadu. Acīmredzot ir pienācis brīdis, kad daļā Latvijas sabiedrības šīs idejas ir aktuālākas nekā pirms gadiem desmit.

Reģionu pārsteigumi
 

Vai bija pārsteigumi vēlēšanās ārpus Rīgas? Vai, piemēram, Rēzeknes un Daugavpils rezultātus var uzskatīt par pārsteigumu?

Rēzeknes rezultāti mani tiešām nepatīkami pārsteidza. Ja pēc visām saimnieciskajām nebūšanām vēlētāji, aci nepamirkšķinot, pārliecinoši nobalso par partiju, kura ir vistiešākajā veidā ir saistīta ar pilsētas problēmām - tas tiešām ir pārsteidzoši. Rēzeknē vēlētājiem bija pamats pieņemt visai skarbus lēmumus, taču viņi kaut kādu iemeslu dēļ to nevēlējās darīt. Te gandrīz būtu jāsaka: ja jums patīk šādi līderi, tad paši arī kulieties tālāk! Tikai problēma tā, ka no šādu cilvēku darbības cieš arī pārējā Latvija, kurai jāglābj Rēzekni no finansiālajām problēmām. Tādēļ tas nav stāsts tikai par Rēzekni vien.
Ja runājam par citām pašvaldībām, tad laikam nevar teikt, ka Ventspils rezultāti ir ļoti pārsteidzoši. Lemberga partijas "Latvijai un Ventspilij" popularitāte jau vairākas vēlēšanas pēc kārtas ir gājusi uz leju, bet tagad tā ir nokritusi zem 50 procentiem. Mazsvarīgi nav arī tas, ka pats Lemberga kungs vēlēšanās ir nosvītrots uz otro vietu un viņu apsteidzis Jānis Vītoliņš. Diezgan pamatīgi ir svītrota arī Kristīne Lemberga, kas ļauj domāt, ka ventspilnieki šajās vēlēšanās ir devuši skaidru signālu.
Liepājā pārsteigumu nav, Cēsīs gan es biju domājis, ka "Vienotība" Jāņa Rozenberga vadībā saņems vairāk balsu. Galu galā, Cēsis jau tomēr ir salīdzinoši labi attīstījušās. Valmierā arī viss ir diezgan prognozējami. Ja runājam par Ogri, tad kampaņa, ko sabiedriskie mediji izvērsa pret pašvaldības vadītāju Helmani, tomēr ir devusi  kaut kādus rezultātus, jo viņa saraksts zaudējis vienu deputāta mandātu. Tomēr vairākums viņiem paliek tik un tā. Te vietā būtu jautājums: cik tad vietējie iedzīvotāji vispār ņem galvā Rīgas mediju ziņas, lemjot par savu pašvaldību?

Rīgas vēlēšanas ir aizsākušas virkni kadru pārmaiņu Saeimā: Šlesers un Rosļikovs, pēc visa spriežot, iet sēdēt opozīcijā Rīgas domē, bet viņu vietā parlamentā nāks citi cilvēki. Tas kaut ko mainīs Saeimas dzīvē?

Ceturtdienas vakaros ziņas droši vien būs mazliet garlaicīgākas. Pēc līderu aiziešanas gan "Latvija Pirmajā vietā", gan "Stabilitāte" pozīcijas Saeimā būs vājinātas, iespējams, ka tās arī mazāk nāks klajā ar kaut kādām iniciatīvām. Drīzāk būs vērojama taktiska spēle par kaut kādiem atsevišķiem likumprojektiem, taču kopumā abas frakcijas Saeimā droši vien kļūs nemanāmākas. Pats Šlesers, cik saprotu, nav atmetis domu par varas pārņemšanu valstī nākamā gada Saeimas vēlēšanās, taču, vai tas izdosies, sēžot opozīcijā gan Saeimā, gan Rīgas domē, ir liels jautājums. Taču, ja valdošās koalīcijas gan Saeimā, gan Rīgā nespēs parādīt reālus sava darba rezultātus, tad protesta balsojums tiešām varētu veicināt šādu politisko vairāksolītāju panākumus, jo šaja ziņā jau Šleseram roka ir ievingrināta.