Rīgas eksmērs Oļegs Burovs iespējamo krievvalodīgo vēlētāju zaudēšanu saista ar viņu radikalizāciju

Politiķis šo tendenci saista ar starptautiskajiem notikumiem, īpaši ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem par Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas, viņaprāt, veicinājuši radikalizāciju gan atsevišķās partijās, gan sabiedrībā.

Vienlaikus, viņaprāt, krievvalodīgajiem iedzīvotājiem "ir pamats dusmoties par dažiem izteikumiem pēc kara sākuma Ukrainā", kā arī par citiem paziņojumiem un politiskajām deklarācijām. Kā piemēru viņš minēja ilgstošas un emocionālas diskusijas par krievu valodas noņemšanu no bankomātiem, kas neesot Saeimas līmeņa jautājums, taču raisīja neapmierinātību daļā krievvalodīgo iedzīvotāju.

Burovs vēl pavasarī sacīja, ka partiju apvienībai - GKR un Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) - pašvaldību vēlēšanās Rīgā vajadzētu cīnīties par 11% balsu. Šāda prognoze esot balstīta iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu rezultātos, viņš sacīja, piebilstot, ka politikā "plus ne vienmēr dod plusu".

GKR sevi pozicionē kā centriski un pragmatiski noskaņotu politisko spēku, kas nemaina savas pozīcijas un skaidri nosauc lietas īstajos vārdos, uzsvēra politiķis. Līdzīgu pieeju viņš saskata arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) darbībā.

Šobrīd gan redzams, ka sabiedrībā šādam piedāvājumam nav bijis pietiekams pieprasījums. Tomēr, tiekoties ar iedzīvotājiem, politiķis esot jutis atbalstu. Ja netiks ievēlēts Rīgas domē, Burovs sola turpināt darbu Saeimā līdz nākamajam sasaukumam, kur viņš vada Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Savukārt ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, komentējot vēlēšanu rezultātus, norādīja, ka Rīgas vēlēšanu iznākums atbilst iepriekš socioloģiski prognozētajam, tāpēc tas viņu nav pārsteidzis. Viņš uzsvēra, ka ZZS galvenokārt pārstāv lauku un reģionu iedzīvotājus, nevis lielpilsētas vēlētājus.

Saskaņā ar vēlētāju aptaujas datiem, no lielajām pilsētām Jūrmalā par ZZS varētu būt nobalsojuši 19,1% vēlētāju, Rēzeknē - 4,6%, bet Daugavpilī partija varētu nebūt pārvarējusi 5% balsu barjeru.

Krauze sacīja, ka Rēzeknē un Daugavpilī dominē krievvalodīgais elektorāts, un ZZS tradicionāli negūst lielu atbalstu, jo tās vēlētāji ir vairāk nacionāli noskaņoti. Lielākus panākumus partija sagaida tieši novados.

Kā ziņots, Rīgas domes jaunajā sasaukumā varētu būt vismaz sešas frakcijas, liecina aģentūras LETA sadarbībā ar LSM, RSU un LU sestdien lielajās pilsētās veiktās jau nobalsojušo pilsoņu aptaujas pie pašvaldību vēlēšanu iecirkņiem ("exit poll") rezultāti.

Vēlētāju aptaujas dati liecina, ka vislielāko jeb 19,9% aptaujāto atbalstu varētu būt guvusi partija "Progresīvie". Tai ar 17,3% vēlētāju atbalstu sekotu partija "Latvija pirmajā vietā", bet tai ar 15% vēlētāju balsu varētu sekot Nacionālā apvienība.

Nedaudz mazāk jeb 12,2% balsu varētu būt partiju apvienībai "Suverēnā vara/Jaunlatvieši", kam ar 11,8% balsu sekotu līdzšinējā Rīgas mēra pārstāvētā politiskā organizācija "Jaunā vienotība".

Vēl Rīgas domē varētu iekļūt arī Apvienotais saraksts, par ko varētu būt nobalsojuši 7% vēlētāju.

Savukārt ļoti tuvu 5% robežai, kuru pārvarot, var iegūt pārstāvniecību pašvaldībā, ir partija "Stabilitātei", par kuru varētu būt balsojuši 4,7% vēlētāju.

"Latvijas attīstībai" varētu būt tikusi pie 3,6% balsu, partijas GKR un ZZS kopīgais saraksts varētu būt guvis 3% vēlētāju balsu, savukārt "Saskaņa" varētu būt tikusi vien pie 2,8% balsu.

Salīdzinot ar iepriekšējām Rīgas domes vēlēšanām, nav mainījies tādu cilvēku skaits, kuri nevēlējās atklāt savu izvēli, - aptuveni trešdaļa jeb 31% no aptaujātajiem. Starp viņiem nemainīgs ir arī krievvalodīgo īpatsvars - 45%. Var prognozēt, ka partiju "Latvija pirmajā vietā", "Suverēnā vara"/"Jaunlatvieši", "Stabilitātei!" un, iespējams, arī "Saskaņas" oficiālais rezultāts būs augstāks, nekā uzrāda aptauja, savukārt "Progresīvajiem", Nacionālajai apvienībai, "Jaunajai vienotībai", Apvienotajam sarakstam un, iespējams, arī "Latvijas attīstībai" un GKR/ZZS tas var samazināties.

Jāņem arī vērā, ka šogad, salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, ir mainīta vēlēšanu kārtība, un vēlētāji var balsot jebkurā savas pašvaldības iecirknī. Šīs izmaiņas var ietekmēt aptaujas rezultātus.

Šajā aptaujā netika iztaujāti iepriekšējā balsošanā novēlējušie.

Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedza tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Aptaujā pie vēlēšanu iecirkņiem intervētāji pēc nejaušības principa anonīmi iztaujāja gandrīz 6500 savu izvēli vēlēšanās jau izdarījušo pilsoņu Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jūrmalā, Liepājā un Ventspilī. Intervētāji bija sastopami pie vairāk nekā 70 iecirkņiem.

Sestdien plkst.20 tika slēgti vēlēšanu iecirkņi.