Atzinums: Stukāns izmantojis uzbrūkošu stilu, Jirgena gribējusi viņu "paņemt līdzi" pensijā
Ģenerālprokurors Juris Stukāns nereti komunicē uzbrūkošā stilā, savukārt prokurore Viorika Jirgena paudusi vēlmi pensionējoties "paņemt līdzi ģenerālprokuroru", izriet no Augstākās tiesas (AT) senatores pārbaudes, kurā vērtēta Stukāna rīcība.
No senatores Aijas Brantas veiktās pārbaudes atzinuma izriet, ka par pamatu ģenerālprokurora atlaišanai Jirgenas ziņojumā Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājam Aigaram Strupišam norādīts Prokuratūras likuma pārkāpums, kas izpaudies kā norādījumu došana veikt uzraugošā prokurora pārliecībai pretējas darbības ekspremjera Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu lietā, proti, celt apsūdzību pret personu, kuras saukšanai pie kriminālatbildības Jirgenas ieskatā nav pamata.
Saskaņā ar ziņojumā norādīto, Ģenerālprokuratūrā organizēto triju sanāksmju laikā - 2024.gada 20.septembrī, 30.oktobrī un 2025.gada 7.janvārī - ģenerālprokurors iesaistījies apspriešanā. Sanāksmēs piedalījušies virsprokurori un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki.
Pārbaudē nebija pamata atzīt, ka ģenerālprokurors apspriežu laikā ir centies piespiest Jirgenu kriminālprocesā veikt viņas pārliecībai pretējas darbības, jo Ģenerālprokuratūrā ir notikušas ierastās darba apspriedes sarežģītu juridisko jautājumu apspriešanai konkrētā kriminālprocesā, teikts atzinumā.
Vienlaikus ģenerālprokurors pret Jirgenas prezentētajiem argumentiem ir izmantojis ne tikai juridiskos argumentus, bet savu viedokli pastiprinājis ar "ad hominem" (attiecībā uz konkrētu cilvēku) argumentiem.
Šādu argumentu lietošanu apstiprinājuši vairāki sanāksmju dalībnieki. "Turklāt sanāksmju dalībnieki norādījuši arī to, ka aizskarošu izteicienu lietošana, uzbrūkošs stils un empātijas trūkums pret oponentu ir veids, kādā ģenerālprokurors nereti komunicē ar padotajiem," teikts atzinumā.
Turklāt iztaujāšanā Jirgenas norādītais, ka, domājot par pensionēšanos, izlēmusi "paņemt līdzi arī ģenerālprokuroru", netieši liecina par ziņojuma iesniegšanas motīviem, teikts atzinumā. "Latvijas Avīzei" Jirgena norādījusi, ka šai viņas domai ir konteksts un, proti, tāds, lai glābtu kolēģus no Stukāna necienīgajiem izteikumiem un aizskārumiem.
Ņemot vērā iepriekšminēto, nav pamata atzīt, ka ģenerālprokurors ir mēģinājis ietekmēt Jirgenu kriminālprocesā veikt viņas pārliecībai pretējas darbības, teikts atzinumā.
AT plēnums, izvērtējot pārbaudes rezultātus, nav saskatījis pamatu atlaist no amata Stukānu, pirmdien žurnālistus informēja AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
Veikt pārbaudi par ģenerālprokurora iespējamiem likuma pārkāpumiem AT priekšsēdētājs rosināja, izvērtējis trauksmes cēlēja - Jirgenas - ziņojumā norādītos apstākļus.
AT priekšsēdētājs atzina, ka ziņojumā norādītais par uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšanu kriminālprocesā daļēji apstiprinās un pārkāpums konkrētajos apstākļos ir iespējams. Tas bija pietiekams pamats ierosināt pārbaudi. Izvērtēt šos apstākļus pēc būtības AT priekšsēdētājs pilnvaroja senatori Aiju Brantu.
Strupišs norāda, ka konkrētajā gadījumā varētu runāt par koleģiālo ētiku, bet Stukāna izteikumi nav bijuši tādi, lai viņu varētu atbrīvot no amata, jo, lai atbrīvotu ģenerālprokurora no amata, ir jābūt gana nopietnam pārkāpumam, kas šajā gadījumā neesot noticis.
Pārbaudē konstatēts, ka prokuratūrā bijušas trīs darba sanāksmes par lietas virzību, kurās diskutēts par juridiskiem jautājumiem, tomēr netika konstatēts, ka doti speciāli norādījumi, bet bijusi profesionāla diskusija.
Vienlaikus netika konstatēts, ka izteikti personiski draudi, tostarp, draudi karjerai un labklājībai, netika izteikti disciplināratbildības draudi un netika konstatēts bosings. Nav konstatēti priekšlikumi manipulēt ar lietu un lietas materiāliem un pierādījumiem. Visi sanāksmju dalībnieki apstiprināja, ka diskusijas bija par profesionāliem un ar lietu saistītiem jautājumiem un domstarpības par juridisko interpretāciju ir ikviena jurista normāla ikdiena, teica Stukāns.
Arī atzinumā ir norādīts, ka Stukānam būtu jāpievērš uzmanība saviem izteikumiem un darba ētikai.
Līdz ar šīs pārbaudes noslēgšanos atjaunots konkurss uz ģenerālprokurora amatu. Līdz pārbaudes pabeigšanai tas tika apturēts. Stukāns ir viens no trīs ģenerālprokurora amata kandidātiem.
Tāpat vēstīts, ka 5.martā Stukāns medijiem apliecināja, ka prokuratūra nolēmusi pārņemt no KNAB kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu ekspremjera Kariņa komandējumos.
Kādreizējo Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu Saeima vienbalsīgi apstiprināja ģenerālprokurora amatā 2020.gada 18.jūnijā.
