Rinkēvičs: Latvijas aizsardzības spējas jāstiprina jau tagad, negaidot NATO samitu
Nav jāgaida NATO samits, lai nodrošinātu ieguldījumus Latvijas aizsardzības spējās, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš piektdien Rīgas pilī tikās ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu (P).
Kā informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, tikšanās laikā aizsardzības ministrs informēja par ceturtdien Briselē notikušo NATO aizsardzības ministru sanāksmi.
Valsts prezidents un aizsardzības ministrs pārrunāja sanāksmē apstiprinātos NATO spēju mērķus alianses aizsardzības plānu īstenošanai, kā arī nepieciešamo aizsardzības finansējumu un rīcību šo mērķu izpildē.
Rinkēvičs norādīja, ka NATO samitā Hāgā sabiedroto spēja dot skaidru signālu par būtiskiem ieguldījumiem atturēšanas un aizsardzības stiprināšanā un aizsardzības industrijas mobilizācijā būs izšķiroši svarīga. "Vienota un spēcīga transatlantiskā alianse ir labākais atturēšanas signāls iepretim Krievijas agresijai," uzsverot Latvijas prioritātes NATO samitam, atzīmēja Valsts prezidents.
Viņš arī norādīja, ka Latvijas atbildība ir pildīt tai izvirzītos NATO spēju mērķus. Tāpat Latvijas interesēs ir, lai to pilda visi sabiedrotie.
Valsts prezidents akcentēja, ka Latvijai mērķtiecīgi ir jāaizpilda savi spēju iztrūkumi prioritārajās jomās - sauszemes spēku apbruņošanai, pretgaisa aizsardzības spēju nodrošināšanai, infrastruktūras attīstībai - un jāpalielina Nacionālo bruņoto spēku cilvēkresursi.
Rinkēvičs uzsvēra nepieciešamību aizsardzības resoram turpināt argumentēti skaidrot Latvijas sabiedrībai jau pieņemtos lēmumus un nepieciešamos tālākos soļus, lai nodrošinātu starpnozaru atbalstu finansējuma palielināšanai aizsardzības budžetā.
Jau ziņots, ka NATO vienojusies par lielāko bruņošanās programmu kopš Aukstā kara laikiem, ceturtdien aģentūrai DPA pavēstīja sarunām tuvu stāvoši avoti. Tā paredz ievērojami palielināt atturēšanas un aizsardzības spējas turpmākajos gados, jo Krievija joprojām rada nopietnus draudus militārajai aliansei.
NATO identificētie prioritārie attīstības virzieni Latvijai ir kaujas spējīgas divīzijas izveide, pretgaisa aizsardzība, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes attīstība, pretgaisa aizsardzība, un sabiedroto spēku uzņemšanas spējas attīstība, informē Ārlietu ministrijā.
Ministrija jau iepriekš ir informējusi Ministru kabinetu par NATO identificētajiem prioritārajiem attīstības virzieniem un Ministru kabinets ir konceptuāli vienojies, ka valsts aizsardzības, NATO spēju mērķu sasniegšanas un drošības vajadzībām, kā arī militārajam atbalstam Ukrainai Ministru kabinets ar 2026.gadu plāno virzīties uz izdevumiem 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
