“Brīviņu kunga brauciens” Andreja Upīša muzejā - ar performanci atzīmēs romāna "Zaļa zeme" 80 gadu jubileju

Pasākumā aktiera Gundara Āboliņa un mūziķa Guntara Freiberga izpildījumā skanēs romāna pirmā nodaļa, tā palīdzot pārvarēt vienu no romāna lasīšanas lielākajiem klupšanas akmeņiem - pirmās pārdesmit lappuses, akcentē muzejā.

Romāns "Zaļā zeme", kas izdots 1945.gadā, ir Upīša visvairāk tulkotais un viens no plašāk pārpublicētajiem darbiem latviešu literatūrā. Savulaik pats rakstnieks esot apgalvojis, lai viņam neliekot kapakmeni, jo viņa piemineklis ir mūža darbs - romāns "Zaļā zeme".

Literatūrzinātnieks, Upīša memoriālā muzeja galvenais speciālists Arnis Koroševskis norāda, ka atkarībā no laikmeta konteksta romāns reiz dēvēts par "padomju literatūras uzvaru", vēlāk saukts par "vienīgo socreālisma darbu, kas nepazudīs vēstures aizkrāsnē".

Viņš klāsta, ka romāns vienlaikus pelts par ideoloģisku nostādņu klātbūtni tā vēstījumā un apbrīnots par tā apjomu, neparasto valodu un kultūrvēsturisko detaļu piesātinājumu. Koroševskis rezumē, ka no romāna baidījušās skolēnu un studentu paaudzes vairāku gadu desmitu garumā, taču par spīti margināliem viedokļiem, "Zaļā zeme" tomēr ir neapšaubāma latviešu literatūras klasika.

Muzeja vadītāja Ilze Puķe atzīmē, ka Upīša romāns "Zaļā zeme" savulaik mācību iestādēs bija iekļauts latviešu valodas obligātās literatūras sarakstā, un tieši romāna pirmā nodaļa, kas ir Brīviņu saimnieka brauciens cauri Dīvajas pagastam vairāk nekā 35 lappušu garumā, vēl joprojām tiek piesaukta kā lielākais klupšanas akmens darba izlasīšanā.

"Tāpēc, atzīmējot romāna "Zaļā zeme" 80 gadu jubileju, aicinām uz vēl nebijušu performanci - Brīviņu kunga braucienu aktiera Āboliņa lasījumā, piedaloties mūziķim Freibergam, tādējādi izaicinot ieskatīties acīs vienām no lielākajām bailēm un literatūras stundu traumām," uzsver Puķe.

Āboliņš ir iecienīts teātra un kino aktieris, kuram ir daudzu gadu pieredze, veidojot literatūras raidījumu ciklu "Radio mazā lasītava". Āboliņš ir dzimis Rīgā, aktieru Veras Singajevskas un Tālivalda Āboliņa ģimenē. Mācījies Tautas kinoaktieru studijā, studējis aktiermākslu Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā Dailes teātra 7.studijā, strādājis Ādolfa Šapiro vadītajā Jaunatnes teātrī, vēlāk atgriezies Dailes teātrī, kopš 2000.gada darbojas Jaunajā Rīgas teātrī.

Trīs gadus bijis štata aktieris Minhenes teātrī "Münchner Kammerspiele". Āboliņš ir arī daudzu kino lomu aktieris. Tulkojis vairākas grāmatas no krievu un vācu valodas. Vairākas reizes saņēmis "Spēlmaņu nakts" balvu, tostarp kā Gada aktieris 2006.gadā. Godalgots ar Harija Liepiņa un Žaņa Katlapa balvām. 2008.gadā saņēmis Triju zvaigžņu IV šķiras ordeni.

Freibergs pēc sekmīgas uzstāšanās Maskavas starptautiskajā TV konkursā "Riekstkodis" mācījies Maskavas Centrālajā mūzikas skolā Marka Pekarska klasē. No 2007. līdz 2011.gadam studējis Strasbūras Mūzikas konservatorijā, 2014.gadā ieguvis maģistra grādu Lincas Antona Bruknera Universitātē. Piedalījies meistarklasēs pie tādiem sitaminstrumentu spēles meistariem kā Keiko Abe, Momoko Kamija, Bogdans Bakanu, Peters Sadlo, kā arī papildinājis prasmes "Zalcburgas Mozarteum" vasaras akadēmijā un Villekrozes akadēmijā Francijā.

Freibergs guvis panākumus starptautiskos konkursos Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Itālijā, Bulgārijā un Austrijā. Kā solists uzstājies, piemēram, ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kamerorķestri "Sinfonietta Rīga", Lietuvas Nacionālās Filharmonijas kamerorķestri, Dienvidbohēmijas Filharmonijas kamerorķestri. Vairākkārt bijis nominēts Lielajai mūzikas balvai dažādās kategorijās, 2022.gadā to ieguvis par izcilu sniegumu gada garumā.