Drošs, zinātkārs, atbildīgs - tāds ir bērns, kurš ir gatavs skolai

Vai tas nozīmē, ka bērns prot uzrakstīt savu vārdu, saskaitīt līdz desmit un zina alfabētu? Varbūt gatavība skolai nav tikai stāsts par akadēmiskajām prasmēm, bet par spēju sadarboties, izteikt savu viedokli, ieklausīties citos, būt patstāvīgam un emocionāli nobriedušam, lai ar interesi un pārliecību sāktu jaunu dzīves posmu.

Par šo jautājumu domāju jau daudzus gadus, jo tas ir cieši saistīts ar manu ikdienas darbu. Redzot, kā bērni aug, mācās un attīstās dažādās vidēs, esmu nonācis pie pārliecības, ka pirmsskolai ir izšķiroša loma bērna attīstības ceļā. Arī mana profesionālā pieredze liek domāt par to, kā mēs – kā sabiedrība un pedagogi – varam labāk atbalstīt bērnus viņu pirmajos, vissvarīgākajos dzīves gados.

Norvēģijas pieredze: 50% privāto un 50% valsts pirmsskolu

Visu dzīvi esmu bijis saistīts ar izglītības jomu un darbu ar bērniem - esmu darbojies skautu organizācijā, Sarkanajā krustā un citur. Likumsakarīgi, ka arī izglītību nolēmu iegūt tieši pedagoģijā, un 2003. gadā Norvēģijā nodibinājām savu pirmo pirmskolu. Tā bija kā atbilde tā laika valdības nespējai atrisināt problēmu ar trūkstošo vietu skaitu valsts pirmsskolās. Kā pedagogi mēs paredzējām, ka šāda situācija pienāks, un bijām gatavi iesaistīties un palīdzēt. Šobrīd Norvēģijā 50% pirmsskolu ir privātās, bet 50% – valsts. Savukārt privāto skolu kopumā ir ļoti maz – tikai aptuveni 7%. Visās pirmsskolās vecākiem ir jāmaksā līdzfinansējums, taču tas ir salīdzinoši neliels, un to regulē valsts. Visās pašvaldībās šī summa ir vienāda, tāpēc vecākiem ir viegli orientēties sistēmā un pieņemt pārdomātu lēmumu.

Droša un patīkamām emocijām bagāta bērnība

Līdzīgi kā šobrīd Latvijā, arī Norvēģijā savulaik lielākā daļa sabiedrības uzskatīja, ka pirmsskola ir tikai spēles un rotaļas – vieta, kur bērnus pieskata, nevis izglītības iestāde. Šobrīd sabiedrības uzskati ir mainījušies, un aizvien vairāk cilvēku saprot, ka arī rotaļās balstīta mācīšanās ir izglītība. Tajā pašā laikā šajā posmā izglītībai ir jābūt vieglai un jautrai – balstītai spēlēs, rotaļās, sadarbības un komunikācijas prasmju pilnveidē. Pats galvenais nav akadēmiskās zināšanas, bet droša un patīkamām emocijām bagāta bērnība. Norvēģijas sabiedrībā daudz tiek debatēts par to, cik agri bērniem būtu jāpievēršas akadēmisko prasmju attīstībai. Vienmēr būs daļa, kas uzskatīs – līdz skolai ir vienkārši jābauda bērnība. Īpaši ņemot vērā, ka Norvēģijā bērni sāk apmeklēt skolu sešu gadu vecumā. Tomēr ik pa laikam izskan viedoklis, ka līdz tam bērnam jau jāprot gan rakstīt, gan lasīt. Uzskatu, ka pirmsskolas izglītībā jāmeklē balanss – bērnudārzam nav jākļūst par skolu, bet jāapzinās, ka bērni mācās visdažādākajos veidos, ne tikai sēžot skolas solos.

Pirmajos piecos dzīves gados attīstās 80% smadzeņu potenciāla

Pirmsskolā bērni mācās visu laiku – daloties savās sajūtās no rīta, ēdot kopā brokastis vai pusdienas, dodoties pastaigās, darbojoties grupā. Bērnudārzs ir vieta, kur bērns sagatavojas skolai, taču ar to nav jāsaprot agrīna akadēmisko zināšanu ieguve. Jā, pirmajos piecos dzīves gados attīstās 80% smadzeņu potenciāla, taču šajā laikā svarīgākie uzdevumi ir apgūt prasmi paust viedokli, mijiedarboties ar citiem, saprast, kad izteikties un kad – klausīties, kā arī attīstīt virkni citu prasmju, kas būs nepieciešamas ne tikai skolā, bet visā dzīvē. Lai būtu gatavs skolai, milzīga nozīme ir emocionālajai inteliģencei, spējai uzņemties atbildību, būt cieņpilnam pret citiem, kā arī praktiskajām ikdienas iemaņām – piemēram, uzvilkt apavus, sakārtot skolas somu, uzturēt kārtībā savas lietas. Svarīgākais, ko bērns var iemācīties pirmsskolā, ir būt darītājam, nevis pasīvam vērotājam mācību procesā.

Pirmsskolas videi ir jārada vēlme mācīties

Iemācot bērnam mācīties, domāt, risināt dažādas problēmas, mēs panākam daudz vairāk. Tāpēc mūsu pirmsskolā bērni mācās projektu veidā, vienlaikus attīstot sadarbības prasmes. Mācības notiek caur spēlēm, rotaļām un pie dabas – domājot, lai bērniem, pirmkārt, būtu jautri un interesanti. Pirmsskolas videi ir jārada vēlme mācīties, bet to nedrīkst uzspiest. Ja šajā laikā bērnam veidojas pozitīvas sajūtas par mācību procesu, tad arī turpmāk bērns būs motivēts mācīties. Arī pirmsskolas pedagogiem jābūt lepniem par savu darbu – mēs veidojam nākotni. Un pirmsskolām jābūt gatavām ieguldīt izglītības kvalitātē un savos darbiniekos. Pirmsskolas skolotāju darbs ir ļoti atbildīgs – nepieciešamas plašas zināšanas par bērnu attīstību, jābūt radošiem, jāspēj ieinteresēt bērnus, kā arī prasmīgi un atbildīgi izmantot mūsdienu tehnoloģijas.

Gatavība skolai nav par to, ko bērns zina, bet par to, kāds viņš ir. Ja bērns jūtas droši, ir zinātkārs, spēj sadarboties un nebaidās kļūdīties – viņš ir gatavs mācīties. Un tieši tas, manuprāt, ir pats svarīgākais, uz ko mums jātiecas pirmsskolas izglītībā.