"Tautumeitu" intervija: vai sabiedriskajam medijam jārunā krievu valodā? Atbild SEPLP locekle Sanita Upleja-Jegermane

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Sanita Upleja-Jegermane TV24 raidījumā “Preses klubs” minēja personīgu stāstu, daloties savos iespaidos no 4. maija pasākuma Saulkrastu novadā. “Tur estrādē bija "Tautumeitu" koncerts dienas vidū, un tur bija pilns ar cilvēkiem. Viņas no turienes devās uz Eirovīziju, un tas bija ļoti brīnišķīgi. Nav nekādu šaubu par "Tautumeitām"," pauda Upleja-Jegermane. 

Par krievu valodu – paradoksi un realitāte

Upleja-Jegermane uzsvēra, ka Latvijā joprojām ir jāsaskaras ar vēsturiskās realitātes sekām – cilvēki bieži automātiski atbild krieviski, un viņus par to nevajadzētu vainot. “Būsim godīgi – tā ņemšanās nav nemaz tik sen,” viņa sacīja.

Viņa arī atgādināja, ka padomju laiku beigās krievu valodas saturs Latvijas medijos nemaz nebija tik plašs. “Bija tikai laikam krievu valodā ziņas Latvijas Televīzijā… Latvijas Radio 4 kā pilna laika kanāls darbojas tikai no 2002. gada.”

Turpinot viņa akcentēja būtisku paradoksu: “Mēs esam patiesībā paši vairojuši krievu valodas klātbūtni.” 

Digitālā vide un sabiedrisko mediju loma

Upleja-Jegermane arī pievērsās tam, ka internets un sociālie mediji ir pavēruši vēl plašākas durvis krievu valodas saturam. Viņa minēja piemēru ar “rus.lsm.lv” portālu, kas izveidots 2021. gadā ar mērķi pārcelt krievu ziņas prom no LTV7. Taču realitātē, pēc viņas teiktā, tas tikai paplašināja auditoriju: “Internets ir nākotne, tāpēc uz to ir jāraugās kompleksi.”

Viņa arī atzina, ka sabiedriskie mediji, izplatot krievu valodā radītu saturu sociālajos medijos, netieši vairo krievu valodas ietekmi. “Tad skaitliski tā krievu valodas klātbūtne ir tikai vairojusies,” viņa sacīja, uzdodot retorisku jautājumu – kāpēc tā?

Valodas zināšanas un sabiedrības spiediens

Saskaņā ar valsts institūciju veiktiem pētījumiem tikai aptuveni 10% iedzīvotāju vispār nepārvalda latviešu valodu. Tādēļ Upleja-Jegermane uzskata – nepieciešams risināt cēloņus, ne tikai sekas.

Viņa arī uzsvēra, ka tikai pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sabiedrībā parādījās gatavība risināt sen zināmas problēmas. “Mēs bijām pēkšņi spējīgi runāt par to, nojaukt pieminekli Pārdaugavā,” viņa komentēja.

Politiskie lēmumi un nākotnes pārmaiņas

Upleja-Jegermane pieskārās arī politiskajiem procesiem. Viņa kritizēja to, kā 2023. gada rudenī slepeni tika pieņemta mediju koncepcija, kurā tika ietverts priekšlikums aizliegt krievu valodas klātbūtni sabiedriskajos medijos. “Tas nav demokrātisks veids. Demokrātiskā valstī tā nedara,” viņa sacīja, uzsverot, ka būtiskākais ir diskutēt par būtību – par sabiedriskā medija lomu un pienākumiem.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome jau 2023. gada pavasarī definējusi, ka jāizstrādā jauna pieeja, un pie tās šobrīd strādā jaunā valde. “2026. gada sākumā būs tās pārmaiņas,” viņa atklāja, taču piebilda, ka “šobrīd neesmu gatava runāt, kādas tieši tās būs”.

Demokrātija, valsts valoda un cieņa

Noslēgumā Upleja-Jegermane uzsvēra, ka Latvija kā nacionāla valsts balstās uz latviešu valodu un kultūru, taču tai vienlaikus ir jābūt demokrātiskai un tiesiskai. “Mums ir jāļauj attīstīt arī citu kultūru, bet tai jābūt demokrātiskai,” viņa uzsvēra, norādot, ka esot jābūt līdzsvaram starp valsts valodas aizsardzību un demokrātiskām brīvībām. Viņa arī piebilda, ka LSM+ ir licence raidīt saturu krievu valodā, tādēļ viņiem ir tiesības šobrīd uzdot jautājumus krievu valodā.