Strādāt vēl 15 gadus un vairāk, bet kā? 50 gadus vecu cilvēku problēmas darba tirgū
Cilvēki vecumā virs 50 gadiem Latvijā arvien biežāk saskaras ar grūtībām darba tirgū - novecojušu prasmju, digitālo zināšanu trūkuma un veselības problēmu dēļ viņi nonāk neaizsargātā stāvoklī, neskatoties uz to, ka līdz pensijai viņiem vēl strādāt un strādāt.
Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone TV24 raidījumā "Uz līnijas" skaidroja, ka 50 + vecuma kategorija ir "tā sauktā riska grupa", taču tā nav klasiskā pirmspensijas kategorija. "Šiem cilvēkiem priekšā vēl ir aptuveni 15 aktīvi darba gadi līdz pensijas vecuma sasniegšanai," viņa uzsvēra, piebilstot, ka bieži vien viņi tiek priekšlaicīgi pieskaitīti pie pensionāriem.
Tomēr izaicinājumi, ar kuriem saskaras šie cilvēki, ir pilnīgi reāli, un galvenais no tiem ir "novecojušas prasmes, kas kļūst arvien izteiktākas un arvien spēcīgāk ietekmē darba iespējas". Simsone norāda, ka daudzi šīs grupas pārstāvji ilgus gadus strādājuši vienā profesijā, neattīstot un neatjaunojot savas prasmes: "Cilvēki, kuri ilgstoši ir strādājuši, iespējams, vienā jomā, nav attīstījuši un uzturējuši savas prasmes [..] Pat lauksaimniecībā šodien ir vajadzīgas pavisam citas prasmes nekā iepriekš." Kā vienu no galvenajām problēmām viņa minēja digitālo prasmju trūkumu.
Pēc viņas teiktā, "elementāras digitālās prasmes šodien ir nepieciešamas jebkurā jomā", un viņa aicināja aktīvi iesaistīties apmācībās. Tāpat Simsone uzsvēra pielāgošanās un mācīšanās spēju nozīmi, kas ir kritiski svarīga konkurētspējas saglabāšanai darba tirgū. Papildus viņa norādīja uz citām problēmām, ar kurām saskaras 50+ vecuma grupa, ieskaitot nepietiekamas latviešu valodas un svešvalodu zināšanas, lai gan, pēc viņas teiktā, tas nav galvenais šķērslis:
Nozīmīgs faktors, pēc viņas teiktā, ir arī veselības problēmas: "Ja līdzšinējais darbs ir bijis saistīts ar fizisku darbu, tad varbūt jau ir zināmi saasinājumi, kas neļauj turpināt šādu darbu."
Līdzīgos gadījumos Simsone uzskata, ka pārkvalificēšanās varētu būt risinājums, kas ļautu turpināt aktīvas darba gaitas. Viņa aicināja gan darbiniekus, gan darba devējus un izglītības jomu aktīvāk aizdomāties par prasmju attīstīšanu, lai cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem, varētu adaptēties mūsdienu darba tirgus prasībām un saglabāt savu vietu ekonomikā.
