Vēstniece Alda Vanaga: kūdrāju atjaunošana ir efektīvs līdzeklis cīņā pret klimata pārmaiņām
2025.gada 22.maijā Latvijas Republikas vēstniecībā Vācijā sadarbībā ar vācu vides organizāciju "NABU" un Eiropas Komisijas līdzfinansēto projektu "LIFE PeatCarbon" notika starptautisks pasākums "Kūdrāji, klimats un sabiedrība: ilgtspējīgas nākotnes risinājumi", kura mērķis bija izcelt kūdrāju atjaunošanu kā nozīmīgu instrumentu klimata pārmaiņu mazināšanā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.
Atklājot pasākumu, vēstniece Alda Vanaga uzsvēra: "Latvija ir zaļa valsts, esam bagāti ar mežiem, upēm un kūdrājiem. Mēs lepojamies ar to, ka Eiropā esam viena no valstīm ar lielāko kūdrāju ekosistēmu īpatsvaru. Tā ir gan privilēģija, gan atbildība. Mēs zinām, ka veselīgi kūdrāji uzkrāj oglekli, filtrē ūdeni un nodrošina bioloģisko daudzveidību, bet, ja tie degradējas, tie būtiski veicina klimata pārmaiņas. Esam šodien šeit sapulcējušies, jo klimata krīze prasa konkrētu un kopīgu rīcību, un kūdrāju atjaunošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā uz to reaģēt. "
Pēc vēstnieces uzrunas notika diskusija par kūdrāju stāvokli Eiropas Savienībā un citās projekta "LIFE PeatCarbon" dalībvalstīs, kurā piedalījās nozares vadošie eksperti: Hanss Jūstens (Dr. Hans Joosten) no Greifsvaldes Purvāju centra (Greifswald Moor Centrum), Frenkijs Turks (Frankie Turk) no biedrības "RE-Peat" no Nīderlandes, Līza Mišelī (Lisa Michely), "REWE" grupas ilgtspējības stratēģijas projektu vadītāja, Jānis Ģermanis no "Rīgas Meži", Bjorns Kehers (Björn Köcher) no biedrības "Michael Otto Foundation", Arī-Peka Auvinena (Ari-Pekka Auvinen) no Somijas Dabas mantojuma fonda un Inese Klause no Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta. Apspriesti tika arī ilgtspējīgas apsaimniekošanas risinājumi, sabiedrības iesaiste un sadarbības iespējas starp zinātniekiem, politiķiem un uzņēmējiem.
Pasākuma dalībniekiem bija iespēja apskatīt fotoizstādi "Kūdrāji un klimats - atjaunošanas stāsti" (Peatlands and Climate - Restoration Stories), kurā 20 pētnieki no Latvijas, Dānijas un Somijas apkopojuši četru dažādu kūdrāju teritoriju atjaunošanas procesu. Pasākumu papildināja video performance "Soiden Soidinmenot", kurā video materiāli par kūdrāju atjaunošanu un pētījumiem tika apvienoti ar avangarda džeza mūziku somu mūziķu Heiki Ruokangasa (Heikki Ruokangas) un Juho Karjalainena (Juho Karjalainen) izpildījumā.
Pasākums tika īstenots publiskās diplomātijas programmā, atbalstot Latvijas lobija kampaņu kandidatūrai uz ANO Drošības padomi. Latvija kandidē uz ievēlētā locekļa vietu pirmo reizi, un kampaņas moto ir: "Kopā par mieru un noturību". Dalība ANO Drošības padomē būtu viens no nozīmīgākajiem instrumentiem Latvijas ārpolitisko interešu īstenošanai, ļaujot vēl vairāk paplašināt starptautisko sadarbību un dot ieguldījumu pasaules mieram un drošībai.
