Augusta tradicionālajā Cēsu “vāgneriānā” gaidāms operas “Parsifāls” koncertatskaņojums
Sestdien, 9. augustā, plkst. 16.00 Koncertzāle “Cēsis” un Cēsu Mākslas festivāls klausītājus aicina uz Riharda Vāgnera operas “Parsifāls” koncertatskaņojumu. Turpinot vasaras tradīciju, šī gada kultūras galvaspilsēta pulcēs Vāgnera daiļrades cienītājus, piedāvājot spilgtu mūzikas notikumu izcilu pasaules opermūzikas zvaigžņu, VAK “Latvija” un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sniegumā, LNSO mākslinieciskā vadītāja Tarmo Peltokoski muzikālajā vadībā. Video darba autors – Dāvis Sīmanis.
“Opera “Parsifāls” ir bijusi man nozīmīga kopš, ja nemaldos, 12 gadu vecuma. Atminos, ka jau agrā vecumā pieķēru sevi pie domas, ka šī ir viena no visapburošākajām partitūrām pasaulē. Rakstīju par to esejas mūzikas skolā un literārus apcerējumus pamatskolā. Vienmēr esmu domājis, ka šis būtu tas skaņdarbs, ko ņemtu sev līdzi uz vientuļu salu.
“Parsifāls” ir Vāgnera noslēdzošā opera, viņa testaments un griba, kā arī vienīgais darbs, kas komponēts pēc Baireitas operteātra uzbūvēšanas, un tādējādi vienīgais darbs, kura radīšanā īpaši ņemta vērā nama sevišķā akustika. Tā pilnīgi noteikti nav opera, bet gan Bühnenweihfestspiel jeb skatuves iesvētīšanas festivāla luga. Es novērtētu nesaņemt aplausus pēc pirmā cēliena saskaņā ar Baireitas tradīciju.
Šo nevajadzētu uztvert kā operas uzvedumu vai teātra darbu, vai kā gluži vienkāršu skaņdarbu, bet gan kā transcendentālu, spirituālu pieredzi, kā atzīšanos, ticības, grēka, to nožēlas un pestīšanas izpausmi. Katrā Lielajā piektdienā spēlēju “Parsifālu” vai vismaz tā trešo cēlienu. Tas ir svēts notikums, un kaut kādā ziņā man ir mazliet žēl to atskaņot ārpus Baireitas (ko Vāgners pats nevēlējās) – bet, kā jau mēs šobrīd esam noskaidrojuši, Cēsis ir ziemeļu Baireita! Man ir patiesi palaimējies pēdējos divos gados atskaņot Vāgnera “Zīgfrīdu” un “Dievu mijkrēsli”, un loģiski, ka tagad kārta pienākusi nākamajam – viņa pēdējam darbam. Nākamgad mēs atskaņosim kaut ko pavisam citu, bet arī par to esmu ļoti patīkami satraukts. Jūs redzēsiet – tas būs ļoti loģisks turpinājums pēc “Zīgfrīda”, “Dievu mijkrēšļa” un “Parsifāla”... Uz tikšanos Cēsīs!” par koncertuzvedumu un tā nozīmi stāsta diriģents Tarmo Peltokoski.
Operas “Parsifāls” Cēsu koncertatskaņojuma titullomā dzirdēsim zviedru tenoru Mihaelu Veiniusu (Michael Weinius), kurš bija izcils Zīgmunds operas “Valkīra” Cēsu koncertuzvedumā 2019. gadā, pārliecinošs titullomu atveidotājs operu “Zīgfrīds” (2023) un “Dievu mijkrēslis” (2024) koncertatskaņojumos Cēsīs. Kundri būs zviedru mecosoprāns Martina Dike (Martina Dike), kas pasaules slavu iemantojusi ar Riharda Vāgnera operlomu interpretācijām un ir pazīstama arī Latvijas klausītājiem – viņa bijusi Frika Vāgnera operu “Reinas zelts” un “Valkīra” uzvedumos Latvijas Nacionālajā operā, kā arī dziedājusi Brangēnu operas “Tristans un Izolde” koncertuzvedumā Cēsīs 2022. gadā Andra Pogas vadībā. Savukārt Gurnemancu dziedās viens no izcilākajiem Vāgnera basiem pasaulē, dāņu operdziedātājs Stefens Millings (Stephen Milling), šī būs viņa pirmā viesošanās Latvijā. Tāpat Latvijā pirmo reizi uzstāsies Amfortasa lomas atveidotājs, jau pasaules atzinību guvusī jaunā Vāgnera balss, amerikāņu basbaritons Nikolass Braunlijs (Nicholas Brownlee), kā arī ukraiņu basbaritons Oleksandrs Pušņaks (Oleksandr Pushniak), kam koncertatskaņojumā uzticēta Klingzora loma. Titurela partiju dziedās latviešu bass Edgars Ošleja.
Esam gandarīti, ka līdzās pasaulē atzītajiem Vāgnera repertuāra solistiem, koncertatskaņojumā Cēsīs piedalīsies kupls skaits Latvijas opermākslinieku – Marlēna Keine, Ilze Grēvele-Skaraine, Gunta Gelgote, Tatjana Trenogina, Inna Kločko, Irma Pavāre, Artjoms Safronovs, Edgars Auniņš un Viesturs Vītols.
Nemainīga vērtība – Riharda Vāgnera mūzikas lasījumos pieredzējušais Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā. Koncertatskaņojuma vizuālo ietērpu, līdzīgi kā vairākos iepriekšējos iestudējumos, veidos kinorežisora Dāvja Sīmaņa videodarbs.
Riharda Vāgnera opermūzika, vasara un Cēsīs – vērtības, kuru savstarpējā saikne ar katru gadu kļūst arvien stiprāka, un kas Latvijas kultūrkartē radušas vērā ņemamu vietu. Iestudēti jau vairāki cikla “Nībelungu gredzens” operu koncertatskaņojumi, kas vairākkārt nominēti augstākajam profesionālās mūzikas apbalvojumam Latvijā, Lielajai mūzikas balvai. Balvu nominācijā “Gada koncerts 2023” pērn ieguva operas “Zīgfrīds” koncertatskaņojums.
