Lauksaimnieki vairs tik naski nepiesakās atļaujām zosu letālajai atbaidīšanai
Lai samazinātu lauksaimniecībā zosu radītos postījumus pavasara migrācijas laikā, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) lauksaimniekiem jau sesto gadu izsniedz atļaujas zosu letālajai atbaidīšanai jeb limitētai zosu ieguvei. Tomēr pēdējos trīs gados pieprasīto atļauju skaits samazinās.
Šopavasar tika izsniegtas 56 atļaujas, no tām 47 saimniecības jeb 84% neieguva nevienu zosi. Ar DAP izsniegtām atļaujām līdz 15.maijam visā Latvijā iegūstamas ne vairāk kā 1000 zosu - 500 sējas zosis Anser fabalis un 500 baltpieres zosis Anser albifrons. Šogad līdz 15.maijam iegūtas 36 zosis jeb 4% no pieļaujamā skaita. Visvairāk iegūtas sējas zosis.
DAP Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītāja Karīna Lazdāne uzsver, ka tikai visu iesaistīto pušu izpratne un cieša sadarbība nodrošina efektīvus risinājumus migrējošo putnu radīto postījumu mazināšanai. "Pateicamies zemniekiem un medniekiem par sadarbību, kā arī Valsts meža dienesta (VMD) kolēģiem, kas kopā ar DAP inspektoriem rūpējās par nosacījumu ievērošanu. Arī turpmākā sadarbība ir ļoti svarīga, jo tā noteiks, vai šādas atļaujas būs pieejamas arī nākotnē," norāda Lazdāne.
Analizējot lauksaimnieku sniegtās ziņas, pašlaik DAP kopā ar VMD izskata iespējas atvieglot kādu no atskaišu veidiem. Ne visi lauksaimnieki zosu atbaidīšanai piesaka atļaujas putnu atbaidīšanai ar medību ieročiem. To ietekmē vairāki faktori. Piemēram, daļa lauksaimnieku izvēlas izmantot neletālas putnu atbaidīšanas metodes, daļa lauksaimnieku paši nav mednieki, tāpēc viņiem nepieciešama sadarbība ar medniekiem, nereti zosis barojas laukos, kur atļauja ieguvei nav spēkā. Tāpat dažkārt atļaujas tiek saņemtas, bet tās neizmanto, jo zosu migrācija notikusi ātri un putni nav apmetušies konkrētajās saimniecībās.
DAP kopš 25.marta ir saņēmusi 54 kompensācijas pieteikumus par nemedījamo sugu nodarītajiem zaudējumiem augkopībai. Pašlaik ir pieņemti 11 lēmumi par atteikumu piešķirt kompensāciju, jo komisija apsekošanas laikā secinājusi, ka nodarītie postījumi nav būtiski.
Zosis migrējot pārvietojas lielos baros. Pārceļošanas laikā tām nepieciešama regulāra atpūta un barošanās, spēku atjaunošanai. Migrācija prasa lielu enerģijas patēriņu, tāpēc šādas pieturvietas ir dzīvībai svarīgas. Cilvēku pārveidotā ainavā, tostarp lauksaimniecības zemēs, šie putni nereti apmetas, jo trūkst dabisko barošanās vietu, bet kultivētajos laukos barība ir viegli pieejama, skaidro DAP.
