Madonas novads ies gājiena priekšgalā XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos
Madonas novads šogad dosies XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku gājiena priekšgalā, godinot kādu līdz šim maz zināmu, bet dziesmu svētku kustības vēsturē ļoti būtisku faktu – bērnu dziedāšanas svētku pirmsākumi meklējami Lazdonas draudzē Madonas novadā, kur 1866. gada 18. jūlijā notika pirmie latviešu skolēnu dziedāšanas svētki.
Pirmos latviešu skolēnu dziesmu svētkus Lazdonā sarīkoja mācītājs Rūdolfs Guleke kopā ar skolotāju Kārli Pētersonu – Jāņa Cimzes semināra absolventu. Viņu vadībā Lazdonā notika plaši bērnu svētki, kuros piedalījās piecu draudzes skolu skolēni un Lazdonas dziedātāju biedrības vīru koris. Gatavošanās svētkiem bija rūpīga – bērni apguva vienbalsīgas, divbalsīgas un trīsbalsīgas garīgās un laicīgās dziesmas gan latviešu, gan vācu valodā.
Svētku diena tika pasludināta par īpašu, un tās norise bija piesātināta ar garīgām, muzikālām un simboliskām norisēm. Baznīcā notika svētbrīdis un sprediķi, kas vērsās gan pie bērniem, gan vecākiem un skolotājiem – par paklausību, mīlestību, lūgšanu, garīgu briedumu un pienākumu pret sabiedrību. Pēc dievkalpojuma katrai skolai tika piešķirts īpašs karogs ar bagātīgu simboliku – egles, lazdu zari, krusti un sirpji kā ceļazīmes bērna dzīves ceļā.
Vēlāk svētku dalībnieki devās gājienā no baznīcas uz Praulienas pagasta “Mācītājmuižas” Rožu birzi (apmēram 2,5 km). Tas bija emocionāls apliecinājums kopībai – bērni dziedāja “Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils” un citas dziesmas. “Mācītājmuižā” bērni nodeva karogus, dziedāja vīru koris, priecājās rotaļās, dziesmās un cienājās ar sarūpēto mielastu. Šis notikums kļuva par iedvesmas avotu arī citiem novadiem – laikraksti “Mājas Viesis” un “Ceļa Biedris” aicināja sekot Lazdonas piemēram un dibināt dziedātāju biedrības.
Tas bija laiks, kad bērni, kuri jau prata lasīt un rakstīt, sāka izjust, cik milzīgs spēks slēpjas kopā dziedātās dziesmās, kā kora balsīs dzimst pašapziņa. Šo bērnu balsis, kuras 19. gadsimtā skanēja Lazdonā, bija pirmās mācītās un apzinātās bērnu balsis, kas pavēra ceļu tam, ko šodien pazīstam kā skolu jaunatnes dziesmu svētku tradīciju. Tie nebija vienkārši dziedājumi – tā bija izglītības, nacionālās identitātes un kultūras apzināšanas sākotne.
Novadpētnieks Jānis Bērziņš savā grāmatā “Dziesmotais novads” raksta, ka mācītājs Rūdolfs Guleke bija kultūras dzīves virzītājspēks Madonas pusē – viņš nodibināja dziedātāju biedrību, organizēja bērnu svētkus Lazdonā un vēlāk arī Cesvainē. Ar pirmo mīlestību un jaunības dedzību, ar vīra spēku un nopietnību viņš lika pamatus nākotnes paaudžu kultūras izpratnei. Viņa laikabiedrs un kora vadītājs Kārlis Pētersons raksta: “Dziedāšanai tā laika draudzes skolā lielu lielā vērība bij’ jāpiegriež – bij’ jādzied, jādzied un atkal jādzied.” Pēc vairākiem desmitiem gadu viņš atzina: “Tagad par Lazdonas draudzi var nopriecāties, cik labi tā savā Dieva namā savu balsi Dievam par godu skandina.”
Šī vēsture šodien iegūst jaunu spēku, pateicoties topošajai dokumentālajai filmai “DZIESMU AVOTI. 1866”, kuras pamatā ir 1866. gada laikrakstu apraksti un muzikologa Arnolda Klotiņa un novadpētnieku Jāņa Bērziņa, Arta Kumsāra, Ineses Mailītes un citu – ieguldījums. Filmas radošajā komandā ir virsdiriģenti Jānis Erenštreits un Aira Birziņa, scenogrāfs un mākslinieks Ivars Mailītis, režisore un scenārija autore Dace Micāne-Zālīte, producente Marta Selecka un komponists Jānis Ķirsis. Tajā piedalās vairāk nekā 300 bērnu, tērpti tautastērpos un stilizētos 19. gadsimta tērpos. Dalībnieku vidū ir dziedātāji no Madonas un Varakļānu novada, Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara”, kā arī Rēzeknes vīru koris “Graidi”. Visi kopā viņi izdzīvoja svētkus tā, it kā tie notika turpat 160 gadus atpakaļ – baznīcā, gājienā, dziesmās, rotaļās. Tieši 1866. gada notikums Lazdonā visspilgtāk izgaismo ceļu nākotnē, kurā galvenā vērtība ir jaunās paaudzes un “Sidraba birzs” audzes kopšana. Filmas pirmizrāde paredzēta 5. jūnijā plkst. 18.00 Madonā, kinoteātrī “Vidzeme”.
“Par Vispārējo latviešu Dziesmu svētku šūpuli uzskatāma 1864. gadā Dikļos notikusī dziesmu diena, kurā piedalījās seši vīru kori un 120 bērni. Divus gadus vēlāk līdzīgu ieceri Lazdonā īstenoja mācītājs Rūdolfs Guleke, taču koru trūkuma dēļ viņš sarīkoja Bērnu svētkus, kuros piedalījās visu piecu draudzes skolu 200 skolēni un viens vīru koris. Svētkos tika izmantots identisks scenārijs kā Dikļos, tāpēc Lazdonas Bērnu svētki uzskatāmi par Pirmo latviešu skolēnu dziesmu dienu un par Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīcijas aizsākumu,” stāsta novadpētniece Inese Mailīte, uzsverot šī notikuma nozīmīgumu.
