Latgalē gatavojas ieklīduša jenota ķeršanas operācijai

Tā rīkoties valstī vēl nebijušas invazīvas sugas konstatēšanas gadījumā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes regula, un birokrātiskajā valodā to sauc par agrīnās izskaušanas pasākumu. Latvijā savvaļā līdz šim jenots konstatēts vienu reizi, pirms pāris gadiem Rīgā.

Lietuvā jau iedzīvojies

Ziemeļamerikas jenots  (Procyon lotor) ir visēdājs, labi kāpj kokos, barības ziņā ir daudzpusīgāks plēsējs nekā vairums vietējo. Piemēram, vilki nekāpj kokos un neizķeksēs no dobumiem putnu olas un mazuļus. Jenoti arī pārnēsā 12 dažādus patogēnus un citiem dzīvniekiem un cilvēkiem bīstamus parazītus.

Dabas popularizētājs Ingmārs Līdaka, kurš daudzus gadus nostrādājis par Rīgas zoodārza runasvīru, “Kas Jauns Avīzei” par Latgales jenota izcelsmi saka, ka ir tikai divi varianti – tas ir ienācējs no Lietuvas vai izbēdzis no nebrīves. Mūsu dienvidu kaimiņvalstī ir izveidojušās divas nelielas, atsevišķas jenotu populācijas.

“Jenots nav liels migrants, bet nebūtu nekāds brīnums, ja būtu ienācis no Lietuvas. Eiropā Amerikas jenoti ir sastopami daudzās valstīs. 20. gadsimta 30. gados tos ieveda un izlaida savvaļā Vācijā, Dienvidkrievijā, tie ir iedzīvojušies Austrijā, Šveicē, Beļģijā jau krietnu laiku,” stāsta Līdaka. Itālijā, Lombardijā, ir stabila populācija. Francijas ziemeļos dažus jenotus savvaļā jau 1966. gadā izlaida amerikāņi no ASV gaisa spēku bāzes.

Ješkam noteica stingru diētu

Mājās turēt šos dzīvniekus nav vienkārši. “Jenoti ir ļoti atraktīvi, un cilvēkiem tas patīk,” teic Līdaka. “Taču jenots ir kustīgs, ļoti labi kāpj, uzlīst augšā pa aizkariem nebūs lielas problēmas. Kopā ar nakts dzīvesveidu jenots dzīvoklī varētu būt diezgan liels apgrūtinājums.”

Rīgas zoodārzā jau deviņus gadus mīt jenots Ješka. Dzīvnieku kādā dzīvoklī Rīgā konfiscēja DAP inspektori, un Ješka bija pamatīgi pārbarots.

“Jenots nav tikai gaļēdājs, ap 40% ēdienkartes veido dažādi augļi, taču barot ar cepumiem un citiem našķiem nemaz nav veselīgi,” skaidro Līdaka. “Sākot Ješku barot ar normālu barību, gada laikā svars normalizējās. Nepiemērota, nenormēta barība ir dzīvokļos turētu dzīvnieku nelaime. Zooloģiskajā dārzā nosacījumi ir drakoniski – barības norma, un ne grama vairāk.”

Kad jenots ēd, skats ir interesants – dzīvnieks apsēžas uz resnā dibena un ar ķepiņām rūpīgi ūdenī mazgā barību. Tam varētu būt saistība ar barošanos savvaļā, kad jenots seklos, duļķainos ūdeņos mēģina uztaustīt gliemjus, vēzīšus, vardes, zivtiņas, citu ēdmaņu. “Latvijā bebru ir ļoti daudz, un bebru dīķi jenotam būtu piemērota dzīvesvieta,” spriež dabas pazinējs.

Nejaukt ar jenotsuni

Līdaka aicina nejaukt jenotu ar pēc skata mazliet līdzīgo jenotsuni, abi pieder plēsēju kārtai, taču dažādām dzimtām. Jenotsuns ir no suņu dzimtas, tāpat kā vilks, jenots ir no jenotu dzimtas, zināmākais radinieks ir Dienvidamerikā mītošais degunlācītis.

“Gan Amerikā, gan daudzviet Eiropā jenots kļūst par nepatīkamu kaimiņu, jo nebaidās naktī nākt pagalmos, līst iekšā pieliekamajos kambaros un kūtīs. Amerikā viņus dēvē par bandītiem un zagļiem, par ko liecina arī melnā sejas maska,” pasmaida Līdaka.

Latvijas klimats jenotiem nebūtu šķērslis, tāpat kā jenotsuņi tie dodas ziemas guļā. Kā jau invazīva suga tas ir nevēlams papildinājums Latvijas faunai, jo rada lieku konkurenci cīņā par barību un teritoriju. “Kādreiz ieveda jenotsuņus, un vairs nevarēja tikt vaļā,” atgādina Līdaka. “Turklāt jenotsuņus mednieki šauj ļoti negribīgi, jo ādiņas neko nemaksā, ņemot vērā cīņu pret dabiskajām kažokādām. Vēl vienu specifisku plēsēju Latvijā nevajadzētu.”

Dienā būs noslēpies

Jautājums, vai ienācēju izdosies noķert. “Ja ir izbēdzis no nebrīves, viņš varbūt pat meklē kontaktu ar cilvēku. Ja ir dabas bērns, varētu nebūt tik vienkārši, jo viņš ir kustīgs naktī, bet dienā paslēpies guļ varbūt kādā dobumā, kur atrast ir grūti,” teic Līdaka.

Jenots ir Eiropas līmeņa invazīva suga, un nebrīvē turēt drīkst tikai sterilizētus īpatņus – ja izbēg, lai vismaz nevairojas. Kā ir šajā gadījumā, zināms nav. DAP aicina būt vērīgiem un par katru novēroto invazīvo sugu ziņot vietnē Invazivs.lv.