Pelnīta atpūta? Kā tad! Aizejot pensijā, Latvijas iedzīvotāja jau pēc mēneša saprata, ka jāatgriežas darbā
foto: Ieva Lūka/LETA
Ilustratīvs attēls.
Sabiedrība

Pelnīta atpūta? Kā tad! Aizejot pensijā, Latvijas iedzīvotāja jau pēc mēneša saprata, ka jāatgriežas darbā

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Latvijā vairāk nekā 60 tūkstoši pensionāru turpina strādāt, kas atspoguļo gan valsts sociālās, gan ekonomiskās reālijas. Daudzi no viņiem ne tikai vēlas palikt aktīvi darba tirgū, bet arī ir spiesti strādāt, lai segtu bāzes vajadzības. Kā rāda prakse, pensija bieži vien izrādās nepietiekama normālai dzīvei, īpaši pieaugošu mājokļu un pakalpojumu cenu apstākļos.

Pelnīta atpūta? Kā tad! Aizejot pensijā, Latvijas ...

Jeļenai ir 67 gadi - viņa ir viena no strādājošajām pensionārēm, kuras vēsture spilgti ilustrē šo realitāti, vēsta Latvijas Radio 4 raidījums "Doma laukums". Aizejot pensijā pirms trim gadiem, viņa sākumā izjuta pilnīgu brīvību. "Tas bija tieši mēnesis, līdz pienāca pirmā kvīts par komunālajiem un citiem izdevumiem," viņa dalījās.

Prieks, ka līdz ar došanos pensijā radīsies daudz laika sev un ģimenei, ir atkāpies otrajā plānā: "Mēneša beigās es tieši atcerējos studentu laiku, kad bija ļoti pat jātaupa, jāskaita katra kapeika." Jeļena neslēpj, ka viņas 670 eiro lielā pensija neļauj viņai dzīvot bezrūpīgi.

Jeļena pieņēmusi lēmumu atgriezties darbā, lai gan strādā nepilnu darba dienu. Viņa ir inženiere, bet pēc aiziešanas pensijā iekārtojusies darbā apkalpošanas sfērā. Darba dēļ Jeļenai bieži nākas ziedot savai ģimenei paredzēto laiku: "Cenšos piepelnīties kaut vai uz pusslodzi, jo pilnā slodzē es jau laikam nevarētu."

Veselība kļūst arī par izaicinājumu strādājošajiem pensionāriem. Grūtības ir, bet galvenais, ko Jeļena nesaprot, ir pavisam cita attieksme mūsdienu sabiedrībā, īpaši jauniešu vidū, pret darbu kā tādu. Taču, neskatoties uz grūtībām, viņa paliek optimiste un sapņo par ceļojumiem: "Esmu daudz ceļojusi un ceru turpināt. Ļoti svarīgi bērniem un mazbērniem parādīt vietas, kur esmu jau pabijusi."

Jeļena uzskata, ka darbs ir ne tikai nepieciešamība, bet arī ceļš uz aktīvu dzīvi: "Uzskatu, ka darbs mūs tur tonusā. Nekad nekrītiet izmisumā. Ja kaut kas nepatīk vienā darbā, jāmeklē kaut kas cits." Nobeigumā Jeļena dalās savā kredo: "Vēlēšanās dzīvot un vēlēšanās, pēc iespējas ilgāk palikt jaunai." Viņas piemērs parāda, ka strādājošie pensionāri var būt ne tikai aktīvi, bet arī laimīgi par spīti visām grūtībām.