Elzai Leimanei piešķirta Dejas balva par labāko horeogrāfiju

Dejas balvu kategorijā "Baleta iestudējums vai notikums" saņēma Nacionālās mākslu vidusskolas Rīgas Baleta skolas viencēliens "BAL(e)TS". Balvu saņēma arī baletdejotāja Jolanta Lubēja par Kitrijas interpretāciju izrādē "Dons Kihots", Līzes interpretāciju izrādē "Veltīgā uzmanība". Tāpat dejas balvu saņēma baletdejotājs Antons Freimans par Kazanovas intepretāciju izrādē "Kazanova", Atraitnes Simones interpretāciju izrādē "Veltīgā uzmanība". Kategorijā "Laikmetīgās dejas iestudējums vai notikums" uzvaras laurus plūca laikmetīgās dejas un cirka izrāde "How A Spiral Works", ko radījusi mākslinieku apvienība "Art For Rainy Days".

Ar balvu kategorijā "Laikmetīgās dejas horeogrāfe vai horeogrāfs" godināts Artūrs Nīgalis par laikmetīgās dejas izrādi "Silueta burti", savukārt par laikmetīgās dejas dejotāju atzīta Alise Bokaldere par laikmetīgās dejas un cirka izrādi "How A Spiral Works".

Kategorijā "Skatuviskās tautas dejas iestudējums vai notikums" balva piešķirta koncertizrādei "Annas tantes piruetes", kas tapis dejas atbalsta fondam "Zvaigžņu AkA" sadarbībā ar Rīgas Mākslas un mediju tehnikumu. Uzvaras laurus kategorijā "Skatuviskās tautas dejas horeogrāfe vai horeogrāfs" plūca Dagmāra Bārbale par deju uzvedumu "Aiz ko garš pavasar’s?".

Ar balvu kategorijā "Mūsdienu deju iestudējums vai notikums" godalgota deju studijas "Ritms" dejas izrāde "Klātbūtnē", savukārt šī dejas izrāde nodrošināja balvu arī Elīnai Gaitjukevičai, kura atzīta par mūsdienu deju horeogrāfi. Jaunā dejas mākslinieka godu izpelnījies Dariuss Florians Katana par Kolā interpretāciju izrādē "Veltīgā uzmanība", kā arī par prinča Alberts interpretāciju izrādē "Žizele". Tāpat balvu saņēma arī Elīza Jasinska par panākumiem breika sacensībās Japānā, Honkongā, Somijā un Polijā.

Balvu par ieguldījums dejas mākslā saņēma Jānis Purviņš par teorētisko pētījumu "Deju svētku laukuma zīmējumu veidošanas principi" profesionālā doktora grāda mākslās iegūšanai. Savukārt kategorijā "Pārsteigums dejas mākslā" uzvaras laurus plūca laikmetīgās dejas notikumu "Dance&Perform" cikls, ko veidojusi horeogrāfu un dejotāju komanda "Deja Today". Jauniešu žūrijas balvu saņēma dejas izrāde "Pāru terapija", ko radījis "Story Hub" un "Hanzas perons".

Katrs Dejas balvas laureāts saņēma naudas balvu un mākslinieces Gintas Grūbes veidotu statueti. Statuetē iestiprinātā nozīmīte gadu no gada atšķiras, kalpojot par īpašu atpazīšanas zīmi. Šogad nozīmīte veidota kā bulta, kas ir nemitīgā kustībā. Atšķirīga dizaina variācija rotā nomināciju "Jauniešu žūrijas balva" un "Jaunie dejas mākslinieki" balvas.

Ceremonijā pasniegtas arī "Lsm.lv" balsojumā noskaidrotās lasītāju simpātiju balvas. Kategorijā "Dejas iestudējums" to saņēma koncertizrāde "Annas tantes piruetes", savukārt par "Dejas notikumu" lasītāji atzina XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku latviešu skatuviskās dejas lielkoncertu "Balts". "Lsm.lv" lasītāju balsojuma uzvarētāji saņēma īpaši šim notikumam Latvijā radītas porcelāna vāzes.

Dejas notikumus divu gadu periodā vērtēja un nominantus izraudzījās žūrijas komisija, ko veidoja tās priekšsēdētājs, laikmetīgās dejas eksperts Dmitrijs Gaitjukevičs, laikmetīgās dejas eksperte Sintija Siliņa, mūsdienu deju ekspertes Edīte Ābeltiņa un Anastasija Jasvina.

Tāpat žūrijā darbojās baleta eksperti Lita Beiris un Erlends Ritenbergs, skatuviskās tautas dejas eksperti Jānis Kalniņš un Artis Puriņš, kā arī māksliniece, mākslas terapeite un mākslas mediatore Lība Bērziņa. Jau otro reizi darbojās un nominantus nominācijā "Jauniešu žūrijas balva" izvirzīja arī jauniešu žūrija, kurā darbojās Edvards Arums, Vanesa Legzdiņa-Puķēna, Kristiāns Protasovs, Karlīna Kārkliņa un Marija Māra Markus.

Dejas balva ir augstākais apbalvojums profesionālajā dejas mākslā. Reizi divos gados to piešķir baletā, laikmetīgajā dejā, skatuviskajā tautas dejā un mūsdienu dejās par sasniegumiem jauniestudējumu, uzvedumu un dejas notikumu radīšanā, kā arī pedagoģiskajā un pētnieciskajā darbā.

Dejas balvu rīko Latvijas Dejas informācijas centrs sadarbībā ar Kultūras ministriju un 2025.gadā sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību. Cēsis 2025.gadā ir Latvijas kultūras galvaspilsēta.