Kāpēc 4. maiju dēvējam par Baltā galdauta svētkiem? Skaidrojam - kas kopīgs Neatkarības deklarācijai ar sēdēšanu pie viena galda

Sēsties šajā Latvijas otrajā dzimšanas dienā pie viena kopīga liela saimes galda ir pavisam nesena tradīcija, kura savā zinā radusies piespiedu kārtā, lai Latvijas cilvēkus mudinātu atcerēties, cik mūsu valstij nozīmīga ir 1990. gada 4. maijā pieņemtā deklarācija, jo tās pieņemšanas atceri pirms deviņiem gadiem par valstiski svarīgiem svētkiem atzina vien divi procenti Latvijas pilsoņu.

Visus pēdējos gadus sociālajos tīklos arī nerimst diskusijas, vai ir adekvāti Neatkarības atjaunošanas dienu saistīt ar baltajiem galdautiem. Ņemot vērā, ka tā ir jauna tradīcija, kura tikai sāk iedzīvoties, Jauns.lv atgādina, kā viss sākās.

Baltos galdautus sāka klāt dramatiskās statistikas dēļ

Latvijas valsts simtgades biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Pastare savulaik Jauns.lv skaidroja, ka šai idejai par pamatu bija dramatiskā situācija - pirms gadiem desmit Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienu cilvēki un kopienas nesvinēja, 2015. gadā vien divi procenti iedzīvotāju 4. maiju ierindoja starp nozīmīgākajiem Valsts svētkiem. Šo Valsts svētku brīvdienu biežāk izmantoja pavasara dārza darbu veikšanai, bet mazāk to svinot kā Valsts svētkus.

Tādēļ Kultūras ministrijas paspārnē radās ideja: "Balti klāts galds šajā gadījumā ir kā pašapziņas un lepnuma simbols, vienojošais elements, kas aicina cilvēkus - ģimenes, draugus, kaimiņus, arī diasporas latviešus citās mītnes zemēs sanākt kopā. Rīkojot svētkus, vienmēr mudinām kopīgām sarunām, daloties atmiņās un priekšstatos par 1990. gada 4. maiju, par iegūtās brīvības nozīmi."

Jau pirmajā gadā aicinājums svinēt 4. maiju pie balta galdauta iemantoja plašu atsaucību un mudināja neatkarības atjaunošanas gadadienu svinēt jau daudz plašāk un personīgāk. Tā gadu no gada aizvien vairāk ļaužu sāka atzīmēt Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu.

Valdības norādes par balto galdautu

Lai arī kādi būtu viedokļi par baltā galdauta nozīmības interpretācijas, kaut kādā ziņā mērā jāņem vērā arī augstākstāvošo instanču norādes un skaidrojumi. Tā, piemēram, Ministru kabineta mājaslapā varam atrast formulējumu un pamācības:

"Baltā galdauta svētki ir veids kā svinēt Latvijas otro dzimšanas dienu - mūsu PAR dienu. Baltā galdauta svētku mērķis ir iedvesmot cilvēkus 4. maijā pulcēties pie viena galda ģimenes, draugu, kaimiņu vai kopienas lokā. Baltā galdauta svētku norisi un formātu aicinām veidot Jūs pašus."

Baltā galdauta svētku galvenie akcenti ir:

* kopīga galda klāšana un svinēšana par godu Latvijai kopā ar ģimeni;

* balts galdauts kā pašapziņas un lepnuma simbols un vienojošais elements;

* kopā būšana un galda sarunas, piemēram, daloties atmiņās un priekšstatos par 1990. gada 4. maiju, par iegūto brīvību nozīmi un to izmantošanu šodien un Latvijas valsts nākotnes veidošanai; izceļot un godinot savas apkaimes nozīmīgākos notikumus un personības; līksmojot, sadziedoties un sadancojoties un tamlīdzīgi;

* senu tradīciju, nemateriālā, tai skaitā kulinārā, mantojuma apzināšana un godā celšana, atrodot jaunas kopīgu vērtību apliecinājuma izpausmes;

* aktivitātes: ģimenes svētku pusdienas, atmiņu stāsti, sadziedāšanās, koku stādīšana, velobraucieni, pārgājieni.

Pēc Kultūras ministrijas izveidotā Latvijas valsts simtgades biroja datiem pirmo reizi 2016. gada 4. maijā pie balti klāta galda Valsts svētkos sēdās vismaz 93 000 cilvēku, un ar katru gadu šis skaits pieaug.

Tai pašā laikā arī jāsaka, ka aizvien vairāk šie svētki komercializējas, protams, ne tik lielā apmērā kā Ziemassvētki vai Lieldienas. Bet aprīļa beigās un maija sakumā ar katru gadu aizvien vairāk parādās dārza preču veikalu reklāmas, kas piedavā īpašus dārza svētku mēbeļu komplektus 4. maija svinībām, vai arī mājturības preču pārdotuves, kas sakompletktējušas galda piederumu klāstu, kas liekams tikai un vienīgi uz baltiem galdautiem. Neatpaliek arī lielie pārtikas tirdzniecības tīkli, kas piedāvā īpašus 4. maija svinību cienasta grozus.