Rabīni sašutuši par "asinīm notraipītā" Herberta Cukura reabilitāciju un grasās Ģenerālprokuratūras lēmumu pārsūdzēt

Latvijas izcelsmes ebreju vēsturnieks, Telavivas universitātes pasniedzējs un Otrā pasaules kara eksperts Jakovs Falkovs, kurš ir arī Latvijas ebreju kopienas konsultants, portālam israelhayom.co.il teicis: “Lielbritānijas arhīvos nesen atradām pierādījumus, ka izmeklēšanā ir savākti pierādījumi, kas liecina, ka Herberts Cukurs nepārprotami ir bijis saistīts ar ebreju slepkavībām, tai skaitā ebreju nošaušanā Latvijas ebreju iznīcināšanas lielajā akcijā 1941. gadā. Ceram, ka latvieši atzīs šos pierādījumus.”

Rabīni neapmierināti par “asinīm notraipītas personas” reabilitāciju 

Izraēlas Holokausta memoriālais centrs “Yad Vashem” asi nosodījis Latvijas prokuratūras lēmumu izbeigt lietu pret par “Rīgas miesnieku” dēvēto Herbertu Cukuru, kurš “tiek uzskatīts par personīgi atbildīgu par desmitiem tūkstošu Latvijas ebreju slepkavībām holokausta laikā”. “Yad Vashem” Latvijas Ģenerālprokuratūras lēmumu nodēvējis par “satriecošu” un paziņojis, ka ir gatavs iesniegt dokumentus no sava arhīva, kas apstiprina Herberta Cukura līdzdalību masu slepkavībās, ziņo portāls “The Times of Israel”.

Lietas izbeigšana Latvijā, kā atzīmē “Yad Vashem”, varētu novest pie mēģinājumiem pārapbedīt Herberta Cukura mirstīgās atliekas Latvijā, kas būtu “ar holokausta upuru asinīm dziļi notraipītas personības reabilitācijai” (pašlaik Herberta Cukura pīšļi atrodas Dienvidamerikā).

Eiropas Rabīnu konferences prezidents Pinhass Goldšmits Latvijas Ģenerālprokuratūras atzinumu par Herbertu Cukuru komentējis šādi: “Esam šokēti par Latvijas prokuratūras lēmumu izbeigt lietu pret Herbertu Cukuru, kurš bija āriešu desantnieku rindās un bija iesaistīts desmitiem tūkstošu ebreju masu slepkavībā. Vēsturiskais taisnīgums un patiesība nedrīkst kļūt par elastīgiem un pārveidojamiem terminiem, ko izmanto populistiskiem mērķiem, kā līdzekli, lai masu slepkavas kronētu par varoņiem. Mēs redzam satraucošu tendenci atgriezties pagātnes priekšstatos, līdz ar ekstrēmā nacionālisma nostiprināšanos atsevišķās Eiropas daļās.”

Herberta Cukura dzīves gājums un attaisnošana

Jauns.lv jau rakstīja, ka pirmo kriminālprocesu par Herberta Cukura iespējamo līdzdalību ebreju civiliedzīvotāju iznīcināšanā Ģenerālprokuratūra sāka 2006. gadā, bet izbeidza 2018. gadā. Tomēr gadu vēlāk Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un vairāki cietušie ar iesniegumu vērsās pie toreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, lūdzot atjaunot kriminālprocesu pret Herbertu Cukuru. Iesniegums bija pamatots ar jauniem apstākļiem, tai skaitā Izraēlā dzīvojošas privātpersonas liecībām, kura personīgi bija redzējusi Herbertu Cukuru un vērojusi viņa darbības Rīgas geto teritorijā ieslodzīto konvojēšanas laikā uz Rumbulu, kā arī ar Ābrama Šapiro atmiņām.

Kriminālprocess tika atjaunots, bet 2023. gada nogalē Ģenerālprokuratūras prokurors Juris Ločmelis, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma normu, pieņēma lēmumu to izbeigt. Šāds lēmums tika pieņemts, jo izdarītajā nodarījumā nebija noziedzīga nodarījuma sastāva. Virsprokurors uzskatīja, ka pierādījumu vērtēšanā pieļautas kļūdas.

2024. gada janvārī virsprokurors Māris Leja, uzskatot, ka pierādījumu vērtēšanā pieļautas kļūdas, lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu atcēla un uzdeva izmeklēšanu turpināt. Šogad 4. aprīlī prokurors Juris Ločmelis kriminālprocesu izbeidza, jo konstatēja, ka Herberta Cukura darbībās nav Krimināllikuma pantā “Genocīds” paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Tāpat lietā nebija noskaidrota neviena dzīva persona, par kuras darbībām saistībā ar tās iespējamo dalību kādā no ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām Latvijā Otrā pasaules kara laikā, būtu pamats un nepieciešamība veikt turpmāku izmeklēšanu atbilstoši likumā noteiktajam tiesiskajam regulējumam. Pirms vairākiem gadiem Ģenerālprokuratūras sāktajā pārbaudē tika konstatēts, ka Otrā pasaules kara laikā Herberta Cukura darbība ir bijusi saistīta ar tā saucamo “Arāja komandu”. Sākotnēji sāktajā kriminālprocesā tika pierādīts, ka Herberts Cukurs 1941. gada 14. jūlijā virsnieka pakāpē sācis dienestu “Arāja komandā”. Sākotnēji viņš bija latviešu kolaboracionista, viena no holokausta īstenotājiem nacistu okupācijas laikā Viktora Arāja palīgs, bet vēlāk - atbildīgais par dienesta automašīnu ekspluatāciju un remontiem, to tehnisko apkopi un izsniegšanu, kā arī bruņojuma izsniegšanu

Izmeklēšanas gaitā bija iegūta plaša informācija, veicot pārbaudi Latvijas arhīvos, izpētot simtiem bijušās LPSR Valsts Drošības komitejas (VDK) arhīva krimināllietu, tajā skaitā krimināllietu Viktora Arāja apsūdzībā, arhīvu fonda “LPSR Ārkārtējā komisija” materiālus, pārbaudot krimināllietu materiālus, kuros bijusī LPSR VDK apkopojusi “Arāja komandas” dalībnieku liecības, kā arī Hamburgas (Vācija) apgabaltiesas materiālus Arāja lietas iztiesāšanā. Tāpat tika nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi Krievijai, Brazīlijai un Vācijai, kā arī analizēti holokausta izpētes organizācijas - Simona Vīzentāla centra atsūtītie materiāli, masu medijos pieejamā informācija, Herberta Cukura radinieku atsūtītā informācija un cita informācija. Saņemtā informācija no ārvalstīm, tostarp Krievijas, jau iepriekš nav bijusi pietiekama, lai varētu apstiprināt vai noliegt faktu par Herberta Cukura līdzdalību ebreju tautības civiliedzīvotāju iznīcināšanā.

Herberts Cukurs dzimis 1900. gadā Liepājā, miris 1965. gadā Urugvajā, Montevideo, kur viņu kā vainīgu holokaustā nogalināja Izraēlas slepenā dienesta “Mossad” aģenti. Herberts Cukurs bija ievērojams latviešu aviators un virsnieks. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados viņš kļuva slavens ar saviem lidojumiem paškonstruētās lidmašīnās no Latvijas uz Gambiju un Japānu. Pēc kara viņš emigrēja uz Brazīliju un apgalvoja, ka nav vainīgs holokausta īstenošanā, bet gan tieši otrādi - viņš vācu okupācijas laikā pats slēpis piecus ebrejus.