LM: otrā līmeņa kapitāla pārcelšana uz pirmo līmeni nodrošinās pensiju pieaugumu

Praktiski tas nozīmētu, ka seniors saņemtu vecuma pensiju, kura sastāvētu no pensiju pirmā un otrā līmeņa daļas, skaidro ministrijā. Kā norādīja Kukšinova, piedāvājums būtu izdevīgs ar to, ka ļautu jau savlaicīgi izvēlēties turpināt dalību pensiju otrajā līmenī vai tomēr pensiju otrajā līmenī uzkrāto pensijas kapitālu pārlikt uz pirmo līmeni.

Ja persona būs izdarījusi izvēli piecu gadu periodā līdz pensionēšanās vecumam pārtraukt dalību pensiju otrajā līmenī, tad šis kapitāls tiks pievienots pensiju pirmajam līmenim. Pēc šīs izvēles veikšanas dalība pensiju otrajā līmenī nebūs atjaunojama, skaidroja speciāliste.

Sasniedzot pensionēšanās vecumu, pensijas apmērs tiktu aprēķināts ņemot vērā gan apdrošinātās personas pensijas kapitālu, kas reģistrēts šīs personas personīgajā kontā pirmajā līmenī un aktualizēts, ņemot vērā ikgadējos apdrošināšanas iemaksu algas indeksus, gan valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu otrajā līmenī.

Kā skaidro ministrijā, vecuma pensija tiek garantēta līdz mūža beigām. Vecuma pensijas apmēra daļa, kura aprēķināta no pensiju otrā līmeņa uzkrātā kapitāla ir atkarīga no otrajā līmenī uzkrātā kapitāla apjoma - jo lielāks uzkrātais kapitāls, jo lielāka vecuma pensijas apmēra daļa, kura aprēķināta no pensiju otrajā līmenī uzkrātā kapitāla.

Kapitāla pārcelšanas gadījumā valsts pensija katru gadu tiktu pārskatīta - indeksēta.

Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki, kuri, pieprasot vecuma pensiju, pērn pārtrauca dalību pensiju otrajā līmenī, bija uzkrājuši vidēji 6575,42 eiro, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati. Personu vidējais dalības ilgums pensiju otrajā līmenī ir 18 gadi.

Pašlaik, sasniedzot pensionēšanās vecumu un pieņemot lēmumu pensionēties, persona var izvēlēties vienu no diviem variantiem.

Var pensiju otrajā līmenī uzkrāto kapitālu pievienot pensiju pirmajam līmenim un vecuma pensijas apmērs tiek aprēķināts gan no pensiju pirmajā līmenī reģistrētā kapitāla, gan pensiju otrajā līmenī uzkrātā kapitāla. Piemēram, ja personai uz pensionēšanās brīdi 65 gadu vecumā ir uzkrāti 6575 eiro pensiju otrajā līmenī, tad vecuma pensiju veido pirmais līmenis un otrais līmenis kopā. Tādējādi pensionējoties pie pensiju pirmajā līmenī aprēķinātās vecuma pensijas apmēra daļas no pensiju otrā līmeņa persona saņem mēnesī apmēram 33 eiro.

Otrs variants ir izvēlēties iegādāties dzīvības apdrošināšanas jeb mūža pensijas polisi, skaidroja Kukšinova.

Jau vēstīts, ka LM plāno virzīt Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas ļautu iedzīvotājiem, kas ir valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieki, piecus gadus pirms pensijas vecuma pārtraukt dalību pensiju otrajā līmenī un pievienot uzkrāto kapitālu pensiju pirmajam līmenim.

Tādējādi cilvēki, tuvojoties pensijai, varēs izvēlēties, ko darīt ar savu pensiju otrajā līmenī uzkrāto kapitālu, lai samazinātu risku to zaudēt finanšu tirgus svārstību dēļ.

Ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju pirmajā līmenī, gan otrajā līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijas apmērā. Šobrīd pensiju otrajā līmeņa uzkrājumi tiek ieguldīti finanšu tirgos, un to vērtība var gan pieaugt, gan samazināties.

Valsts fondēto pensiju veido uzkrātais fondētās pensijas kapitāls, un tas paredzēts konkrētam mērķiem - vecumdienu apdrošināšanai.

Summa, par kādu tiks palielināta pirmā līmeņa pensija, pieprasot vecuma pensiju, tiks aprēķināta saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".

Priekšlikums tiks sniegts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Par to vēl būs jālemj un jānobalso Saeimā.

Līdzīgi grozījumi par elastīgāku pensiju otrajā līmeņa kapitāla izmantošanu jau tika virzīti 2022.gadā Saeimas Budžeta un finanšu komisijai, tomēr politiķi vēl nebija gatavi šo priekšlikumu atbalstīt.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.

Kā vēstīts, "Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības" valdes priekšsēdētāja Anželika Dobrovoļska iepriekš pauda viedokli, ka Latvijas valdībai ir jāievieš ilgtspējīgu risinājumu, kas akciju tirgus krituma laikā iedzīvotājiem dotu iespēju atlikt otrā pensiju līmeņa kapitāla izmaksu vai nodrošināt pakāpenisku izmaksu no ieguldījumu plāna.

Pēcāk Finanšu ministrijā atzina, ka tā konceptuāli atbalsta iespēju krīzes situācijās, piemēram, būtiska finanšu tirgus krituma laikā, ieviest elastīgāku otrā pensiju līmeņa uzkrājumu izmaksas mehānismu, tostarp ļaujot to atlikt vai izmaksāt pakāpeniski.

Vienlaikus FM atzīmēja, ka pensiju sistēmas pamatprincips Latvijā ir pirmā un otrā līmeņa sasaistīšana, tas ir, uzkrājumi no abiem līmeņiem tiek apvienoti, veidojot vienotu pensiju. Ja tiek atlikta tikai otrā līmeņa izmaksāšana, bet pirmā līmeņa pensija tiek piešķirta, tad šis princips tiek izjaukts.

Tāpēc šāda priekšlikuma izvērtēšanai un īstenošanai ir nepieciešama LM kā atbildīgās nozares iestādes iesaiste un nostāja, iepriekš skaidroja FM.