Medijiem ir milzīga loma Latvijas drošības stiprināšanā
Hibrīdkara apstākļos būtiski pieaug precīzas un objektīvas informācijas nozīme, tāpēc valstij ir būtiski stiprināt medijus neatkarīgi no tā, vai tie privātie vai sabiedriskie. Savukārt medijiem jāapzinās savs spēks un arī atbildība.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes dekāne, asociētā profesore Karina Palkova ir pārliecināta, ka medijiem ir milzīga loma gan ārējās, gan iekšējās drošības stiprināšanā. "Gan teorija, gan arī praktiski pētījumi un aptaujas liecina, ka medijiem ir liela sabiedrības uzticība. Mediji ir sabiedrības acis, ausis un galva, kas ietekmē domāšanu un viedokļus. Tas, protams, nozīmē, ka medijiem ir ne tikai tiesības mūs informēt, bet arī jābūt lielai pienākuma apziņai darīt savu darbu godprātīgi un profesionāli."
Karina Palkova uzsver, ka tagad, kad ārējās drošības riski ir ārkārtīgi augsti, žurnālistiem īpaši jādomā par satura kvalitāti, par profesionālās ētikas principu ievērošanu, jāpievērš uzmanība, vai žurnālists ar savu darbu, vai, iespējams, bezdarbību nekaitē valsts drošības interesēm. Asociētā profesore atgādina, ka tieši mediji ir pirmie, kas aizsargā konstitucionālo drošību, neļaujot izplatīties dezinformācijai, pretstatot tai pārbaudītus faktus. Laikā, kad digitālajā vidē jebkuras viltus ziņas izplatās kūlas ugunsgrēka ātrumā, mediju pienākums ir palīdzēt sabiedrībai atšķirt dezinformāciju no patiesām ziņām.
Viens no būtiskiem riska faktoriem ir mediju finansējums. Nelielais reklāmas tirgus un pieejamās auditorijas apjoms faktiski neļauj runāt par mediju biznesu. Žurnālists, kurš nesaņem pietiekamu atalgojumu par savu darbu, viegli var krist kārdinājumā nopelnīt papildus, pieverot acis uz profesionālās ētikas standartiem un pat valsts drošības jautājumiem. Karina Palkova uzskata, ka valstij šajā ziņā jāspēlē daudz lielāka loma, turklāt nešķirojot medijus privātajos un sabiedriskajos, jo tie visi pilda vienu un to pašu funkciju. "Mans viedoklis – valsts finansējums ir nepieciešams, jo runa ir par valsts drošību. Esmu pētījusi mediju ietekmi uz iekšējo drošību un varu apgalvot, ka tie pēc būtības var ļoti atvieglot iekšlietu struktūru darbu. Saprotams, ka ir nepieciešami kritēriji, lai izvērtētu, kurš medijs ir godprātīgs un pelnījis saņemt atbalstu, bet te noteikti nav jādala, sabiedriskais vai komercmedijs. Man ir grūti nosaukt atšķirības, lai teiktu, ka tiem vieniem vajag vairāk nekā otriem. Manuprāt, tādām vienkārši nevajadzētu būt."
Noskaties visu sarunu ar RSU asociēto profesori Karinu Palkovu un uzzini vairāk par valsts iekšējās un ārējās drošības apdraudējumiem.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta "Medijiem ir milzīga loma Latvijas drošības stiprināšanā" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".
