"Jo neesmu pelnījusi mīlestību" - kā bērnības pieredze ietekmē mūsu partnera izvēli
Bērnības pieredzes var būtiski ietekmēt mūsu romantiskās attiecības un partnera izvēli, bieži vien neapzināti. Tās ietekmē to, kā mēs uztveram tuvību, uzticēšanos un emocionālo saikni, un var radīt atkārtotas problēmas, kas saistītas ar attiecībām pieaugušā vecumā.
Daļa no mūsu dzīves, kuru, kā paši uzskatām, esam atstājuši aiz muguras (vai vismaz vēlētos atstāt), ietekmē daudzus no mūsu nozīmīgākajiem lēmumiem, tostarp partnera izvēli. Tas bieži notiek ārpus mūsu apziņas, it īpaši, ja esam uzauguši vidē, kurā valdījusi hroniska nolaidība (gan fiziskā, gan emocionālā), noraidījums, vardarbība vai citi neatbilstoši apstākļi. Šo sāpīgo pieredžu pēdas bieži ir mazāk pamanāmas, sarežģītākas un grūtāk identificējamas.
Kā bērnības pieredze veido mūsu pieaugušo attiecību modeļus un kā terapija var palīdzēt pārvarēt šos ieradumus, analizē portāls Psychology Today.
Bērnības pieredzes un mūsu romantiskās izvēles
Mēs ne vienmēr apzināmies, kā bērnības pieredzes ietekmē mūsu izvēli attiecībās. Mēs mācāmies par attiecībām jau agrīnā vecumā, bieži vien pirms esam spējuši tās pilnībā izprast vai nosaukt. Šīs pieredzes, ko mēs piedzīvojam attiecībās ar vecākiem un aprūpētājiem, ietekmē mūsu turpmāko spēju veidot intīmas saiknes ar partneriem.
Dažkārt mūsu bērnības pieredzes rada iekšēju konfliktu vai neapzinātus modeļus, kas atspoguļojas attiecībās pieaugušo dzīvē.
Piemēram, cilvēks, kurš bērnībā piedzīvojis emocionālu nolaidību, var kļūt par partneri, kas pieņem emocionāli attālinātu vai nepieejamu partneri.
Tas var radīt drošības sajūtu, bet tajā pašā laikā veicināt vientulības un vilšanās sajūtas.
Piesaistes stili un to ietekme attiecībās
Piesaistes teorija piedāvā četrus galvenos piesaistes stilus: drošu, trauksmainu, noraidoši izvairīgu un bailīgi izvairīgu. Šie stili veidojas agrīnās attiecībās ar vecākiem vai aprūpētājiem un turpinās ietekmēt mūsu romantiskās attiecības pieaugušo dzīvē.
Piemēram, ja bērnībā ir bijusi nolaidība, cilvēks var attīstīt trauksmainu piesaistes stilu, kas rada nepārtrauktu vajadzību pēc uzmanības un apstiprinājuma no partnera. Viņš var pievilkt partnerus, kuri ir emocionāli nepieejami, jo tas apstiprina viņa pārliecību, ka viņš nav pelnījis mīlestību un uzmanību. Tomēr vienlaikus viņš var censties neapzināti "labot kļūdu", pieprasot - dažkārt ar intensīvām dusmām - lai partneris sniedz to, ko viņš bērnībā nesaņēma, bet vajadzēja.
Terapijas loma un iespējas
Terapija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā atklāt un izprast neapzinātos modeļus, kas veido mūsu attiecības. Psihodinamiskā terapija palīdz izpētīt mūsu agrīnās pieredzes, saprast, kā tās ietekmē mūsu pašreizējo dzīvi, un atklāt aizsardzības mehānismus, ko mēs izmantojam, lai aizsargātu sevi no sāpīgām emocijām.
Terapija palīdz mums apzināties, kā mūsu pagātnes pieredzes nosaka mūsu romantisko partneru izvēli un uzvedību attiecībās. Šis process ļauj pārskatīt mūsu aizsardzības stratēģijas un veidot veselīgākus attiecību modeļus. Ar terapijas palīdzību mēs varam atklāt, ko mēs patiesībā meklējam attiecībās, kā arī atbrīvoties no sāpēm un šķēršļiem, kas kavē mūsu izaugsmi un attiecību veidošanu.
Ceļš uz veselīgākām attiecībām un dziļāku izpratni par sevi
Bērnības pieredzes, pat ja tās tiek neapzināti iekšēji pieņemtas, var ilgstoši ietekmēt mūsu romantiskās attiecības. Saprotot, kā mūsu agrīnās attiecības veido mūsu izvēles, mēs varam uzsākt ceļojumu uz veselīgākām attiecībām un dziļāku izpratni par sevi. Terapija sniedz iespēju atklāt šos modeļus un veidot attiecības, kas ir patiesākas un saskaņotākas ar mūsu pašreizējām vajadzībām un vēlmēm.
