Kādi pasākumi Lielajā Piektdienā gaidāmi Rīgā?

Rīgā notiks divi koncerti

Plkst.17.00 kultūras pilī "Ziemeļblāzma" izskanēs koncerts "Zemīšu ģimenes Lieldienās", kurā ģitārists Kaspars Zemītis ar ģimeni atskaņos oriģināldziesmas no muzikālās apvienības "Zemītis un dēli" jaunā studijas albuma "Man ir tikai viena sirds".

Savukārt Rīgas Svētā Jāņa baznīcā plkst.19.00 Lielās Piektdienas koncertā piedalīsies orķestris "Rīga" un Rīgas kamerkoris "Ave Sol". Pēc mācītāja Aivara Smuidra ievadvārdiem izskanēs pirmatskaņojums - Uģa Prauliņa skaņdarba "Stabat Mater" pārlikums korim ar pūtēju orķestri. Tas būs stāsts par attieksmi, par godbijību pret dzīvību, kā arī pret tautu un kultūru iznīcību, informē koncerta rīkotāji.

Skaņdarbs 2019.gadā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja tieši Lielajā Piektdienā Vinspīras centrā Edmontonā, Kanādā, bet Latvijā vēl nav skanējis. Līdzās pirmatskaņojumam koncertā izskanēs arī Viļņa Šmīdberga "Elēģija", Jēkaba Mediņa "Golgātas krusts", Johana Sebastiana Baha un Antonio Lotti opusi.

Vecrīgā gaidāms ekumeniskais krustaceļš

Šodien Vecrīgā norisināsies ekumeniskais krustaceļš.  Kā norāda baznīcā, vecpilsētas ielās būs iespēja dzirdēt svēto rakstu vārdus par Jēzus Kristus ceļu uz Golgātu, kā arī varēs ieklausīties dažādu cilvēku sagatavotajās liecībās un pārdomās. Šogad krustaceļa devīze ir vārdi no 46. Psalma: "Esiet mierā un ziniet, ka es esmu Dievs!"

Krustaceļš tradicionāli sāksies plkst.11.00 pie Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles, taču jau pirms tam no plkst.10.30 tur skanēs mūzika Toma Juhņeviča izpildījumā.

Krustaceļā piedalīsies un uzrunas teiks dažādu konfesiju bīskapi un garīdznieki, piemēram, Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps Jānis Vanags, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns, kā arī mācītājs Edgars Mažis, mācītājs Krists Kalniņš, mācītājs Oskars Smoļaks un citi.

Lasījumus no svētajiem rakstiem, kā arī pārdomas par dažādiem ar cilvēka dzīvi saistītiem tematiem lasīs aktieri Ģirts Ķesteris un Zane Jančevska. Ceļā izskanēs vairāku cilvēku personiski stāsti un liecības par ticības vietu un nozīmi viņu dzīvē. Ceļā muzicēs vairāki mūziķi, tostarp Aleksandra Špicberga un dziedātāji no ansambļa "Puikas", Kaspars Ezeriņš, Ģirts Reimats un citi.

Krustaceļa lūgšana noslēgsies ap plkst.13.30 Doma laukumā, kur interesenti varēs uzkavēties līdz plkst.15, jo Doma laukumā skanēs slavēšanas dziesmas Reimata un Ezeriņa vadībā. Šajā laikā būs iespēja pienākt pie bīskapiem, mācītājiem un dažādu draudžu pārstāvjiem, kuri uzklausīs cilvēkus un personīgi lūgsies par viņu vajadzībām.

Krustaceļam tiešraidē varēs sekot līdzi TV24. Ja līdz plkst.13.30 lūgšana vēl nebūs noslēgusies, to turpinājumā varēs klausīties TV24 interneta tiešraidē. Tāpat tiešraide būs redzama "EWTN Latvija" mājaslapā "katolis.tv", kā arī tā izskanēs "Radio Marija Latvija" ēterā. Saīsinātā variantā krustaceļu varēs noklausīties Latvijas Radio 1 no plkst.13 līdz 14.

Vērmanes dārzā tiks atklāts Lieldienu svētku gadatirgus

Šodien un rīt, 19. aprīlī Rīgā, Vērmanes dārzā notiks Lieldienu svētku gadatirgus. Gadatirgus vienkopus pulcēs vairāk nekā 55 vietējos amatniekus, dizainerus un mājražotājus no Latvijas novadiem. Būs nopērkami arī kūpinājumi, konditorijas izstrādājumi, pašcepta rudzu maize, biškopības produkti, sukādes, karameles, zefīrs.

Abas dienas darbosies "street food". 19.aprīlī no plkst.12 līdz 15 tirdziņā viesosies Lieldienu zaķis, plānots burbuļu šovs. Lieldienu svētku gadatirdziņš abas dienas darbosies no plkst.10 līdz 18.

Lielajā piektdienā, baznīcas tērpjas melnā krāsā

Šodien, Lielajā piektdienā, baznīcas tērpjas melnā krāsā, tiek nodzēsti kroņlukturi, dziesmas skan bez pavadījuma. Katrā draudzē šīs tradīcijas gan atšķiras, jo tās ir cilvēku pašu noteiktas.

Lielā piektdiena - ciešanu laiks - ir nešķirami saistīta ar krustu. Krustā sistais Jēzus ir cilvēku vardarbības upuris. Viņa asiņainajam nāves sodam vajadzēja iedarboties atbaidoši un parādīt cilvēkiem Jēzus "bezspēcību", kurš palīdzēja citiem, bet pats sev palīdzēt nespēja.

Priekšstats par to, ka Dieva dēls ir miris pie krusta, Jēzus laikabiedriem šķitis neiespējams, jo krusta nāve bijis kaunpilns nāves veids. Izglītotie romieši uzskatījuši krustu par kaut ko tik atbaidošu, ka tas ir jātur tālu ne tikai no romiešu pilsoņu miesas, bet arī acīm. Estētiem tas patiešām neesot bijis skaists skats.

Ļoti daudz cilvēku no kristietības gaida dzīvi bez ciešanām un visu ilgu un vajadzību piepildījumu, viņi izvairās no krusta. Taču Lieldienas neesot iedomājamas bez Lielās piektdienas, kad Jēzus iet citu ceļu, un šis ceļš nevar palikt bez ciešanām, tās ir visa centrā. Lielajai piektdienai veltīti dievkalpojumi šodien notiks daudzās baznīcās visā Latvijā.

Baznīca šajā dienā lasa Evaņģēliju par Kristus notiesāšanu un lūdzas par visiem - ticīgajiem un neticīgajiem. Pēc šī aizlūguma krustam tiek noņemts pārsegs un ticīgo priekšā atklājas tēls pie krusta. Pēc tam seko Svētās Komūnijas rīts un procesija ar Vissvētāko Sakramentu uz "Kristus kapa" altāri