Lieldienu izskaņa Zemgalē: dižkokle Kalnciemā, goda dvieļi un danči Valgundē
Tieši 21. aprīlī jau no agra rīta Valgundē tikai uz vienu dienu ieradīsies Goda dvieļi, ko Rīgas Latviešu biedrībai jau sadāvinājuši labi ļaudis. Izstādes mērķis ir parādīt, kādi izskatās senie Goda dvieļi un iepazīstināt ar stāstiem, jo katram dvielim ir tāds stāsts.
Evita Lisovska no Rīgas Latviešu biedrības pastāstīs par Goda dvieļiem, jo jau trešo gadu tos krāj un stāsta par tiem visur, kur vien ir iespēja. Valgundē ir labas audējas, kuras uz vietas izrādīs savus dvieļus. Pie tam Valgundē, kas ir arī Zemgales deju ķēniņa Viļa Ozola dzimtene, varēs dejot Dvieļu deju – kas ir arī dvēseļu tilta deja.
Goda dvieļi nav, lai tajos slaucītos, bet pat tagad tiek izmantoti rituālos. Piemēram, mūsdienās ir dzīva tradīcija kāzās noklāt uz grīdas dvieli, pāri kuram līgavainis nes savu dūjiņu. Goda dvielī ietin jaundzimušu bērniņu un arī kapā mūs ielaiž nomirušus garos, garos linu dvieļos.
Tikai pāris stundas vēlāk turpat netālajā Kalnciemā skanēs pasaulē lielākā kokle! Tāda ir tikai viena pati un tikai viena koklētāja to māk spēlēt. Kokli sauc Dižkokle un koklēt māk tikai Malvīne Mantiniece no "Rīgas Dančiem".
Kokles stāstu gan varēs izlasīt bez minēšanas, jo līdzi būs neliela izstāde par to, kā kokle tapa, kur bija paslēpta pagājušajā gadsimtā un kā "Rīgas Danči" to rūpīgu glabā šodien. Izstādi tieši no Brīvdabas muzeja atvedīs tās autori – Rozīte Katrīna un Pēteris Poņņi.
Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas kopiena "Rīgas Danči" ne tikai koklēs un izrādīs senos dvieļus, bet arī muzicēs, dancinās un aicinās uz pavasara spēlēm.
