Melbārde līdz vasarai sola piedāvāt galvenos virzienus mākslīgā intelekta pielietošanai izglītībā

Politiķe intervijā norādīja, ka šodienas apstākļos izglītība jāvērtē arī sabiedrības noturības un drošības kontekstā. Viņa pieminēja tehnoloģiju straujo attīstību, kam "labākā ilgtermiņa atbilde ir un būs izglītots un domājošs cilvēks".

"Daudziem izaicinājumiem, ar kuriem šobrīd saskaras 21.gadsimta sabiedrība ne tikai Latvijā, bet visur pasaulē, ilgtermiņā atbilde ir laba izglītība," sprieda Melbārde.

Politiķe norādīja, ka pārbagātajā informācijas telpā, kurā izplatās dziļviltojumi un dezinformācija, cilvēkiem jāspēj atpazīt kvalitatīvu saturu. Vienlaikus situāciju sarežģī mākslīgā intelekta straujā attīstība.

"Visa cilvēce ir izaicinājuma priekšā, vai mākslīgais intelekts kontrolēs mūs vai mēs kontrolēsim mākslīgo intelektu," uzskata Melbārde, norādot, ka tas paver plašas iespējas, bet tam ir arī savi trūkumi.

Politiķes ieskatā, mākslīgā intelekta pārvaldība jāveido caur izglītību, tostarp, kā tiek radīti mākslīgā intelekta risinājumi un izglītoti speciālisti un kādas ir izglītības programmas. Mākslīgā intelekta studijās būtu jāiekļauj arī humanitārās un sociālās zinātnes.

"Mākslīgā intelekta risinājumu radīšanai ir jābūt cilvēku centrētai jau pašos pamatos," sprieda Melbārde.

Viņa norādīja, ka bērniem un jauniešiem laicīgi jāiemāca lietot mākslīgo intelektu tā, lai tas kļūtu par palīgu, nevis apdraudējumu.

"Cilvēks dabiski ir nedaudz slinks pēc dabas, un jautājums ir, vai mēs ļausimies tam slinkumam un pārstāsim trenēt savas smadzenes, sāksim aizvien vairāk un vairāk deleģēt mākslīgajam intelektam mūsu vietā domāt, analizēt, sagatavot mūsu vietā referātus utt., vai mēs tomēr turpināsim paši kaut ko darīt," sprieda politiķe.

Izglītības un zinātnes ministre uzskata, ka atbalsts jauno digitālo rīku apgūšanā ir jāsniedz arī skolotājiem. Vienlaikus viņa atzīst, ka būs skolotāji, kas izvēlēsies nestrādāt ar jaunajām tehnoloģijām.

"Tas arī nav nepareizi. Bet tai pašā laikā jāsaprot, ka mums pretī ir jaunieši, kas ir ļoti tehnoloģiski advancēti, un skolotājiem kaut kāds minimums tomēr ir jāapgūst," norādīja Melbārde.

Viņasprāt, izglītības nozarē ir nepieciešama saruna par to, kā izglītībā tiek integrēts un izmantots mākslīgais intelekts.

Melbārde apņēmusies pirmajās 100 dienās izglītības un zinātnes ministres amatā izveidot rīcības grupu, lai izpētītu mākslīgā intelekta pielietošanas iespējas izglītībā, apzinot labās prakses piemērus un iezīmējot galvenos rīcības virzienus šajā jomā.

Tāpat metodiskā centra projektā tiek plānota sadarbība ar augstskolām, kā apmācīt skolotājus darbam ar mākslīgo intelektu. Pirmās mācības varētu īstenot kā pilotprojektu.