Ārsts nevis ārstē, bet gan kaitē. Kur sūdzēties un kas veic pārbaudi?
foto: Vida Press
Ja uzskatāt, ka ārsts jums nevis uzlabojis veselību, bet gan kaitējis, jāvēršas ar sūdzību Veselības inspekcijā.
Sabiedrība

Ārsts nevis ārstē, bet gan kaitē. Kur sūdzēties un kas veic pārbaudi?

Elmārs Barkāns

"Likums un Taisnība"

“Uzskatu, ka man veselības centrā nevis palīdzēja, bet gan tieši otrādi – nodarīja kaitējumu. Man slimnīcā tika veiktas divas auss operācijas, pēc kurām bija nepieciešama ārsta uzraudzība. Vērsos vietējā poliklīnikā un biju otolaringologa uzskaitē. Viņš kontrolēja pēcoperācijas simptomus un izrakstīja medikamentus. Bet pēc pāris mēnešiem nesāku labāk dzirdēt, dzirde ja ne pasliktinājās, tad nekādu uzlabojumu gan  nebija,” žurnālam “Likums un Taisnība” sūkstas Velga no Valmieras.

Ārsts nevis ārstē, bet gan kaitē. Kur sūdzēties un...

Par notikušo viņa ar sūdzību vērsās Veselības inspekcijā, kura solīja to pārbaudīt. Pēc kāda laika no inspekcijas atnāca atbilde, ka ārstēšanas process noticis korekti un nekādu mediķu pārkāpumi vai nolaidība nav konstatēta. Tomēr Velgas kundzi mulsina fakts, ka Veselības inspekcija lēmumu pieņēma, neizklaušinot viņu pašu – balstoties tikai uz iesniegtajiem dokumentiem. Tādēļ viņa jautā: “Kāda procedūra Veselības inspekcijā ir sūdzības pārbaudei? Vai tiek pieaicināti neatkarīgi mediķi un vai pašam pacientam klātienē nav jāierodas uz veselības stāvokļa pārbaudi Veselības inspekcijā?” Veselības inspekcijas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Balode “Likumam un Taisnībai” skaidro:

“Ja pacients ārstniecības iestādē saskaras ar iespējamu pacienta tiesību aizskārumu, vai apšauba saņemtās ārstniecības kvalitāti, ir jāvēršas pie ārstniecības iestādes vadības, kura operatīvi varēs izvērtēt attiecīgo situāciju un atrast labāko risinājumu pacientam konkrētajā situācijā. Ja problēmsituāciju nevar atrisināt ārstniecības iestādē, un pacientam ir šaubas par ārstniecības iestādes darbību un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti pacientam ir tiesības iesniegt iesniegumu Veselības inspekcijā. Ņemot vērā iesniegumā minēto informāciju inspekcija analizē pacienta medicīnisko dokumentāciju, saņem ārstniecības personu paskaidrojumus, vai veic kontroli ārstniecības iestādē. Nepieciešamības gadījumā no iesniedzēja  tiek lūgta papildus informācija.

Iesniegumu var iesniegt ne vēlāk kā divu gadu laikā no tiesību vai interešu aizskāruma dienas. Iesniegums tiek izskatīts 30 dienu laikā, sarežģītos gadījumos termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem. Iesniegumu, kurā brīvā formā aprakstīta veselības aprūpes situācijas pieredze, uzrādot ārstniecības iestādi un/vai ārstniecības personas, pašrocīgi parakstītu var iesniegt klātienē Veselības inspekcijā Rīgā, Klijānu ielā 7, vai sūtīt pa pastu. Savukārt iesniegums parakstīts ar drošu elektronisko parakstu nosūtāms uz e-pastu vi@gov.lv (Veselības inspekcijas informatīvais tālrunis – 67081600).

Savukārt, ja pacientam ārstniecības procesa laikā nodarīts kaitējums veselībai (arī morālais kaitējums) vai dzīvībai, kuru nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošas ārstniecības personas ar savu darbību vai bezdarbību, vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā, pacients var vērsties Ārstniecības riska fondā ar pieteikumu atlīdzībai par nodarīto kaitējumu un par izdevumiem, kas saistīti ar ārstniecību, ja ārstniecība ir bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības personas vai apstākļu ārstniecības laikā nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai veselībai.

Atlīdzības prasījuma iesniegumu par nodarīto kaitējumu var iesniegt ne vēlāk kā divus gadus pēc kaitējuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā trīs gadus pēc kaitējuma nodarīšanas dienas. Lai pacients pieprasītu atlīdzību no Ārstniecības riska fonda, viņam ar iesniegumu jāvēršas Veselības inspekcijā. Iesniegumā ietveramā informācija ir norādāma vienkāršā un saprotamā formā, ko pacients var aizpildīt pats. Iesnieguma izvērtēšana tiek veikta administratīvā procesa ietvaros, proti, visas nepieciešamās darbības – informācijas iegūšanu, pierādījumu vākšanu un ekspertīzes veikšanu nodrošina valsts pārvaldes iestādes, tādejādi pacients administratīvajā procesā var pārstāvēt sevi pats un nav nepieciešama pārstāvja (advokāta, jurista vai cita pilnvarota pārstāvja) pieaicināšana, izņemot gadījumu, ja pacients to īpaši vēlas.”

Tātad no Veselības inspekcijas atbildes izriet, ka tā pati pacienta klātienes izmeklēšanu neveic. Tā tikai analizē pacienta medicīnisko dokumentāciju, saņem ārstniecības personu paskaidrojumus vai veic kontroli ārstniecības iestādē.