Zemkopības ministrs domā sākt cīņu pret lāčiem
Zemkopības ministrs un biškopis Armands Krauze sola izvērtēt iespēju ierobežot lāču skaitu, proti, atļaut daļu nomedīt.
Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” viņš klāstīja, ka pirms 20 līdz 30 gadiem Latvijā bija tikai daži lāči, bet šobrīd meža nozares speciālisti norāda, ka ir aptuveni 120 lāču. Tādēļ esot jādomā par šīs īpaši aizsargājamās sugas dzīvnieku limitēšanu, lai to skaits būtiski nepieaugtu. Krauze apgalvo, ka tas esot cilvēku drošības jautājums, jo lācis uzbrucis arī “Latvijas valsts mežu” darbiniekam.
Pārkoda zābaku
Krauzes pieminētā saķeršanās ar lāci notika 2022. gada 15. martā dienas vidū Žīguru mežā masīvā, kur mežkopis apsekoja egļu jaunaudzes un, pēc visa spriežot, iztraucēja lāceni ar mazuļiem. Viņš izdzirdēja no biezokņa pīkstošu skaņu, nodomāja, ka varbūt zaķis, sasita plaukstas, bet no eglītēm izskrēja lācis un metās virsū.
Vīrietis mēģināja bēgt, bet nokrita, lācis saķēra aiz kājas, diezgan stipri iekoda kājā, tomēr, par laimi, apgriezās un ieskrēja atpakaļ biezoknī. Mežkopis paša spēkiem devās uz slimnīcu Balvos, kur mediķi pēdai uzlika sešas šuves. No daudz ļaunākām sekām paglāba biezie darba zābaki.
Biškopji saņem kompensācijas
Tomēr parasti pekaiņi izvairās no cilvēkiem, un šis ir pirmais zināmais uzbrukums Latvijā vairāk nekā gadsimta laikā. Daudz biežāk lāči izposta bišu dravas. 2017. gadā trīs biškopji saņēma pirmās kompensācijas par lāču nodarītajiem postījumiem, kopsummā par 1874 eiro.
Nākamajos gados kompensāciju apjoms pieauga, piemēram, 2019. gadā pieņemti 16 lēmumi par 20 985 eiro (par 113 izpostītām bišu saimēm), 2022. gadā 12 lēmumi par 13 286 eiro (86 bišu saimes un sabojāti 28 stropi), pērn jūnijā diviem biškopjiem kopā izmaksāti 4313 eiro. Arī dravniekiem jānodrošinās pret lāču vizītēm, un vienīgais pretlīdzeklis ir elektriskais žogs.
Vajadzīga politiskā griba
“Kas Jauns Avīze” jau pērn septembrī rakstīja, vai pastāv iespēja atļaut ierobežotas lāču medības, līdzīgi kā Igaunijā, kur gan šo zvēru ir daudz vairāk, ap tūkstoti, turklāt mazākā teritorijā.
Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš pauda, ka šādam lēmuma vajadzīga “ļoti liela politiskā griba”. Turklāt Igaunijā lāču medības nekad nav pārtrauktas, bet Latvijā gandrīz gadsimtu nebija neviena lāča, tie bija iznīcināti.
Runa nav par izklaides medībām
Pēc Ozoliņa domām, visai drīz būtu vajadzīgs atļaut noteiktu skaitu lāču nomedīšanu jeb “izņemšanu” no Latvijas mežiem. Tikai tās nevarētu būt “izklaides medības”, bet gan mūsu pasargāšana no lāču uzbrukumiem. Viņaprāt, 10% ikgadēja lāču nomedīšana nekādu ļaunumu populācijas pastāvēšanai Latvijā neradīs.
Lāču medības Latvijā ir aizliegtas, un Krauze atzīst, ka izmaiņas medību noteikumos veikt nebūs vienkārši, tomēr par to šobrīd tiekot domāts. Īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugu aizsardzības uzraudzību veic Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un tai padotās iestādes, tostarp Dabas aizsardzības pārvalde. Zemkopības ministrijas pakļautībā ir Valsts meža dienests, kas uzrauga medību normatīvu ievērošanu.
Pretlāču līdzeklis
Ja pareizi izmanto, piparu gāze ir ļoti efektīva lāča atbaidīšanai. 2008. gada pētījumā par lāču uzbrukumiem Aļaskā no 1985. līdz 2006. gadam konstatēts, ka piparu gāze 92% gadījumu apturēja lāci, un 96% gadījumu, kad cilvēki nonāca tuvā saskarē ar lāci, iztikts bez ievainojumiem.
