Jurists: ja ir tāda vēlme, darba devējs var atbrīvoties no jebkura darbinieka

"Pat cilvēkam, kuram nav nekādu īpašu vajadzību, ir ļoti grūti atrast darbu. Gan klienti, gan mani paziņas stāsta, ka šobrīd tas principā ir ļoti, ļoti grūti. Domāju, ka kopējā ar dažādiem ekonomiskiem un politiskiem apstākļiem saistītā situācija, ir tāda, ka darba devējs ir ieinteresēts atrast pēc iespējas lētāku darbaspēku.

Kas attiecas uz cilvēkiem ar invaliditāti, tad, cik es redzu savā praksē, viņi pārsvarā atrod darbu tikai caur projektiem. Tā kā darba devēji vēlas, lai cilvēks būtu ļoti enerģisks, ļoti spējīgs, strādātu no rīta līdz naktij bez apstājas. Tas prasa lielus spēkus. Kas cilvēkiem ar invaliditāti var būt liela problēma," novērojumos dalījās Santa Survila.

Pēc viņas teiktā, labākais veids, kā būt konkurētspējīgam darba tirgū neatkarīgi no veselības stāvokļa, ir visu laiku mācīties un paaugstināt kvalifikāciju, vēsta portāls "Lsm+".

Vienlaikus, viņa norādīja, cilvēkiem, kuri kļuvuši par invalīdiem pēkšņi, valstī praktiski nav kaut kādas centralizētas organizētas palīdzības integrācijai darba tirgū. "Tas ir tikai pēc [subsidēto darba vietu] projektiem, kad cilvēks atnāk uz vienu gadu un viņu tur, jo darba devējam ir izdevīgi, ka par viņu maksā algu. Taču, tiklīdz projekts beidzas, (..) darba devējs nav ieinteresēts viņu atstāt," sacīja Survila.

Tāpat viņa konstatējusi, ka cilvēki nav īpaši informēti par savām tiesībām. "Ja ļoti gribēsies, gandrīz jebkuru cilvēku var izēst - radīt viņam tādus apstākļus, ka viņš visu laiku būs stresa situācijā un pats priecāsies no turienes aiziet.

Un ir bijuši arī gadījumi, kad, darba devēji izmanto to, ka cilvēki bieži nezina savas darba tiesības. Piemēram, cilvēkam ar invaliditāti, pārtraucot darba attiecības, ir noteikti divi mēneši jauna darba meklēšanai, bet viņam tiek dotas divas nedēļas. (..) ir ļoti skumji, ka cilvēkiem visu laiku jācīnās, principā, par savām pamattiesībām," dalījās juriste.