Aptauja: Eiropas iedzīvotāji vēlas, lai ES viņus aizsargā un rīkojas vienoti

EP priekšsēdētāja Roberta Metsola teica: “Divas trešdaļas eiropiešu vēlas, lai ES uzņemtos lielāku lomu viņu aizsardzībā. Tas ir nepārprotams aicinājums rīkoties, un mēs uz to reaģēsim. Eiropai jākļūst stiprākai, lai mūsu pilsoņi justos drošāk. Eiropas Parlaments nodrošinās, lai katrs rīcības priekšlikums savā mērķtiecībā un vērienā atbilstu nopietnajam apdraudējumam, ar kādu pašlaik saskaras Eiropa. Eiropai jākļūst stiprākai šodien, ja vēlamies, lai mūs ņem vērā rīt.”

66 % ES iedzīvotāju vēlas, lai ES uzņemtos nozīmīgāku lomu viņu aizsardzībā pret globālām krīzēm un drošības riskiem. Šis viedoklis ir īpaši izteikts gados jaunāko respondentu vidū. Valstu līmenī rezultāti par lielāku ES lomu svārstās no 87 % Zviedrijā līdz 47 % Rumānijā un 44 % Polijā.

Gandrīz trīs ceturtdaļas ES pilsoņu (74 %) uzskata, ka viņu valsts ir guvusi labumu no dalības ES. Tas ir augstākais rezultāts, kopš šis jautājumos pirmo reizi tika uzdots 1983. gadā. Visbiežāk (35 %) minētais iemesls šādai pārliecībai ir ES ieguldījums miera uzturēšanā un drošības stiprināšanā.

2025. gada ziemas Eirobarometra aptauja

• 74 % iedzīvotāju uzskata, ka viņu valsts gūst labumu no dalības ES. 62 % vēlētos, lai Eiropas Parlamentam būtu lielāka nozīme
• 66 % iedzīvotāju vēlas, lai ES uzņemtos lielāku lomu viņu aizsardzībā pret globālām krīzēm un drošības riskiem
• Aizsardzība un drošība (36 %), kā arī konkurētspēja (32 %) tiek uzskatītas par galvenajām politikas prioritātēm
• 89 % ES iedzīvotāju uzskata, ka ES dalībvalstīm būtu jārīkojas vienotāk, lai risinātu pašreizējās globālās problēmas

Turklāt ES pilsoņi ir vienisprātis, ka ES dalībvalstīm jābūt vienotākām, lai risinātu pašreizējās globālās problēmas (89 %, tikpat arī Latvijā), un ka Eiropas Savienībai ir vajadzīgs vairāk līdzekļu, lai risinātu nākotnes problēmas (76 %, Latvijā - 69 %).

Latvijā 67 % aptaujāto uzskata, ka Latvija ir ieguvusi no dalības ES. 38 % norādījuši, ka galvenais ieguvums ir ES ieguldījums miera uzturēšanā un drošības stiprināšanā, bet 30 % uzskata, ka tās ir Latvijas iedzīvotājiem radītās darba iespējas.

Iedzīvotāji sagaida, ka ES stiprinās drošību un aizsardzību un palielinās konkurētspēju

Strauji mainīgajā ģeopolitiskajā vidē aizsardzība un drošība (36 %, Latvijā - 43 %), kā arī konkurētspēja, ekonomika un rūpniecība (32 %, Latvijā - 29 %) visbiežāk minētas kā jomas, kurām ES būtu jāpievērš vislielākā uzmanība, lai nostiprinātu savu pozīciju pasaulē. Šie bija arī galvenie jautājumi pagājušās nedēļas Eiropadomes sanāksmē, kurā EP priekšsēdētāja mudināja ES rīkoties ātrāk un izlēmīgāk.

Salīdzinājumā ar 2024. gada februāra/marta aptauju aizsardzības un drošības nozīme saglabājusies nemainīga, savukārt konkurētspēja, ekonomika un rūpniecība minēta biežāk (+5 procentpunkti). Šīm divām jomām vēlamo ES politikas prioritāšu sarakstā seko enerģētiskā neatkarība (27 %, Latvijā - 24 %), pārtikas nodrošinājums un lauksaimniecība (25 %, Latvijā - 21 %) un izglītība un pētniecība (23 %, Latvijā - 24 %).

Četri no desmit eiropiešiem kā galveno EP risināmo jautājumu minējuši inflāciju, cenu pieaugumu un dzīves dārdzību (43 %), kam seko ES aizsardzība un drošība (31 %), cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību (31 %) un atbalsts ekonomikai un jaunu darbavietu radīšanai (29 %). Inflācija, cenu pieaugums un dzīves dārdzība ir galvenās prioritātes visās vecuma grupās, un visaugstākie rezultāti reģistrēti Portugālē (57 %), Francijā (56 %), Slovākijā (56 %), Horvātijā (54 %) un Igaunijā (54 %).

Latvijā aptaujātie kā EP darba prioritātes minējuši atbalstu sabiedrības veselībai (40 %), ekonomikai un jaunu darbavietu radīšanai (39 %), cīņu ar inflāciju, cenu pieaugumu un dzīves dārdzību (39 %) un cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību (38 %).

Kā liecina iepriekšējā EP aptauja, inflācijai un dzīves dārdzībai jau bija liela nozīme kā virzītājspēkam pēdējās EP vēlēšanās, un ekonomiskā situācija joprojām daudziem sagādā visvairāk raižu. Trešdaļa (33 %) aptaujāto sagaida, ka viņu dzīves līmenis nākamajos piecos gados samazināsies. Tas ir par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gada vasarā.

Latvijas iedzīvotāji ir optimistiskāk noskaņoti - 31 % aptaujāto uzskata, ka viņu dzīves līmenis paaugstināsies, un tikai 19 % domā, ka tas pazemināsies.

Miers un demokrātija joprojām ir ES pamatvērtības

Vaicāti par vērtībām, kuras būtu jāaizstāv EP, aptaujātie visbiežāk minējuši mieru (45 %), demokrātiju (32 %) un cilvēktiesību aizsardzību ES un pasaulē (22 %). Šie rezultāti nav mainījušies un apliecina iedzīvotāju atbalstu ES pamatvērtībām un principiem.

Divas trešdaļas pilsoņu atbalsta lielāku EP lomu

Kā liecina līdzšinējā pieredze, krīzes brīžos iedzīvotāji no ES gaida izlēmīgu rīcību un risinājumus. Kad ES iedzīvotāju vērtējumā ir vienota un sniedz rezultātus, atbalsta rādītāji ir augsti. Tā tas ir arī pašlaik, un 50 % respondentu ir pozitīvs priekšstats par ES (Latvijā - 42 %). Pēdējo desmit gadu laikā šis rādītājs visā ES bijis augstāks (52 %) tikai vienu reizi, 2022. gada pavasarī uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

EP pozitīvais tēls ir stabils un saglabājas augstā līmenī (41 %, Latvijā - 25 %). Dažus mēnešus pēc EP vēlēšanām 62 % pilsoņu vēlētos, lai EP būtu nozīmīgāka loma (Latvijā - 57 %). Tas ir par sešiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gada pavasarī, dažus mēnešus pirms vēlēšanām jūnijā, Latvijā šis rādītājs tajā pašā laikā samazinājies par trīs procentpunktiem.

Eiropas Parlamenta 2025. gada ziemas Eirobarometra aptauja tika veikta no 2025. gada 9. janvāra līdz 4. februārim visās 27 ES dalībvalstīs. Aptauja tika veikta klātienē, papildus izmantojot videointervijas Čehijā, Dānijā, Somijā, Maltā, Nīderlandē, Nīderlandē, Somijā un Zviedrijā. Kopumā tika veiktas 26 354 intervijas, un ES rezultāti ir svērti atkarībā no iedzīvotāju skaita katrā valstī. Latvijā no 9. līdz 29. janvārim veiktas 1005 klātienes intervijas.