Zirgu ganāmpulkam Lielupes palienes pļavās Jelgavā pievienojušies trīs kumeliņi
foto: Ieva Čīka/LETA
Savvaļas zirgi Lielupes palienes pļavās Jelgavā.
Novadu ziņas

Zirgu ganāmpulkam Lielupes palienes pļavās Jelgavā pievienojušies trīs kumeliņi

Jauns.lv

Lielupes palienes pļavās Jelgavā, kur mīt savvaļas zirgi, ganāmpulkam pievienojušies trīs kumeliņi, kas dzimuši janvārī, februārī un martā, informēja pilsētas pašvaldībā.

Zirgu ganāmpulkam Lielupes palienes pļavās Jelgavā...

Pilssalas zirgu ilggadējais uzraugs Einārs Nordmanis atklāj, ka pirmais kumeliņš šogad atskrējis netipiski agri - janvārī. Vesels un aktīvs tas pievienojies zirgu pulkam, nākamos jaunos rikšotājus sagaidot februāra beigās un marta vidū.

Kopumā Lielupes palienes pļavās ganās aptuveni 90 Polijas koniku šķirnes savvaļnieku, kas veiksmīgi pārziemojuši. "Savvaļas zirgiem svarīgākais ir brīvība, svaigs gaiss un iespēja baroties. Pirmie divi faktori pļavā vienmēr ir klātesoši, bet ziemā kuplajam ganāmpulkam gādāti ap 90 tonnām siena jeb 450 siena ruļļu," stāsta Nordmanis.

Zirgu uzraugs papildina, ka gaidībās ir vēl vairākas ķēves, un tas nozīmē, ka aprīlī un maijā vēl tikai gaidāms "demogrāfiskais sprādziens" ar vairāk nekā desmit jaundzimušajiem kumeliņiem. Tas gan vēl negarantējot tik kuplu pieaugumu. "Savvaļas zirgu dzīves ritējumam ganāmpulkā ir savi noteikumi, pamatā - izdzīvo stiprākais. Ja zirgs spēj tikt uz kājām, ir ar labu iedzimtību, stipru imūnsistēmu, viņš tiek galā ar dažādām kaitēm, taču vājākie sugas pārstāvji aiziet bojā," skaidro Nordmanis.

Esot gadījumi, kad kumeliņu ir iespējams apārstēt un glābt, taču ir reizes, kad iedzimtās kaites nav atrisināmas pat ar medicīnisko palīdzību. Savukārt gadījumos, kad ķēvēm dzimuši spēcīgi kumeļi, tie jau pāris stundu laikā savā barā līdzās mammai dodas lielajā pasaulē. Dzimtajā barā tie ierasti pavada pirmos divus dzīves gadus, līdz tos izraida, un nākas gādāt par sevi pašiem.

"Gadu gaitā bara apjoms tiek regulēts, gan nomainoties zirgu paaudzēm dabisku procesu rezultātā, gan tiem rodot jaunas mājas. Ar tik prāvu ganāmpulku, šķiršanās ir nepieciešamība," skaidro zirgu uzraugs.

Viņš norāda, ka pēdējo gadu laikā palienes pļavās mītošie Polijas koniki ceļojuši uz Somiju un Igauniju, kur šī šķirne ir augstā vērtē. "Polijas koniki ir apķērīgi un draudzīgi zirgi, kuri prasmīgu saimnieku rokās ļoti ātri kļūst par mājas zirgiem. Turklāt, ja savvaļā zirgu vidējais dzīves ilgums ir 20 gadi, mājsaimniecībā tie ir visi 30," informē Nordmanis.

Viņš atzīst, ka pavasara ieskaņā Pilssalas teritorijā pieaug apmeklētāju skaits, tāpēc būtiski atcerēties, ka dzīvniekus nevajag traucēt, kā arī ieteicams tos vērot no attāluma. Zirgi pašlaik izvietojušies pa visu Pilssalas teritoriju, bet bieži sastopami arī netālu no skatu torņa. "Ja ļoti gribas zirgus pabarot, tad lūgums ņemt vērā: barojam tikai ar burkāniem, sarkanajām galda bietēm vai sagrieztiem āboliem. Atnesam līdzi un izbārstām plašākā teritorijā," aicina Nordmanis.

Tas ir ēdiens, kas zirgiem nekaitēs, bet izbārstīšana palīdzēs izvairīties no kaušanās par ēdienu. Tāpat nekādā gadījumā nedrīkst barot zirgus no rokas un neiet ar ēdienu tiem tuvumā. Zirgi ļoti ātri pierod pie kārumiem, kļūst uzmācīgi un pat agresīvi.