FOTO: liecības par šausminošajām 1949. gada 25. marta deportācijām

Pirms 76 gadiem – 1949. gada 25. martā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sākās deportācijas akcija “Krasta banga” (krieviski - “Прибой”), kuras laikā 42 125 Latvijas iedzīvotājus izsūtīja mūža nometinājumā uz Sibīriju. Lielāko daļu deportējamo izveda uz savākšanas punktiem ar smagajām mašīnām. Katrai ģimenei bija atļauts ņemt līdzi 1500 kg bagāžas. Tās savākšanai bija atvēlēta viena stunda. Tomēr dažkārt operatīvās grupas patvaļīgi saīsināja laiku uz 15 minūtēm vai mazāk. Apjukušie cilvēki bieži vien nemaz nespēja arī stundas laikā savākt mantas, turklāt daudziem nemaz nebija tik daudz mantu un pārtikas krājumu. Bija gadījumi, kad karavīri, iznīcinātāji vai aktīvisti nodarbojās ar marodierismu, apzaga izvešanas laikā vai arī jau deportēto ģimeņu saimniecības. Operāciju bija paredzēts pabeigt trīs dienu laikā. Pavisam no Latvijas deportētos aizveda 33 vilciena ešelonos.

Deportācija radīja paniku. Klīda baumas, ka tā ir sākums vispārējai visu politiski neuzticamo latviešu deportācijai uz Sibīriju, ka tā ir kara priekšvēstnese un tamlīdzīgi. Zemnieki baidījās, ka tos, kuri nestāsies kolhozos, arī gaida deportācija. Jau 1949. gada aprīlī kolektivizēto zemnieku saimniecību skaits strauji pieauga. Deportācija būtiski atviegloja arī otrā mērķa – bruņotās pretošanās apspiešanas – īstenošanu. No 25. līdz 30 martam no Latvijas izsūtīja 42 125 cilvēkus (2,2 % no Latvijas iedzīvotājiem), tai skaitā 16 869 vīriešus un 25 256 sievietes. Viņu vidū bija 10 987 bērni vecumā līdz 16 gadiem. Pieskaitot pa ceļam uz Sibīriju dzimušos bērnus, cilvēkus, kuri tika izsūtīti vai pievienojās ģimenēm pēc 30. marta, kopējais deportācijas upuru skaits ir 44 271 cilvēks. Lielākā daļa no viņiem ietilpa “kulaku” kategorijā – 67,7 %. 94,5 % no izsūtītajiem bija latvieši, nākamās lielākās grupas bija krievi, poļi un baltkrievi.