Latvijā plānots samazināt militārās ražotnes izveidei nepieciešamo laiku
Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar Aizsardzības ministriju (AM) izstrādās izmaiņas regulējumā, lai samazinātu kopējo laiku, kas ir nepieciešams militārās ražotnes izveidei, teikts valdības apstiprinātajā aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijā 2025-2036. gadam.
Tostarp paredzēts nodrošināt atvieglotas iespējas industriālo zonu un rūpniecisko teritoriju izveidei ar atbilstošu zemes lietošanas mērķi, tādējādi vienkāršojot būvniecības sākšanas procesu. Atvieglojumi arī paredzēti būvniecības procesa publiskošanai.
Tāpat paredzēts precizēt atsevišķus nosacījumus, piemēram, projektam būs jāatbilst konkrētai Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībai un tam būs jāsaņem AM vai Ministru kabineta apstiprinājums. Tāpat projektam būs jābūt nacionāli nozīmīgam, par kritērijiem nosakot, piemēram, noteiktu minimālo investīciju apmēru un jaunu darbavietu skaitu.
Papildus tam, EM pilnveidos "zaļā koridora" saņemšanas nosacījumus, lai paātrinātu divējāda un militāra lietojuma produktu un tehnoloģiju izstrādi. "Zaļais koridors" ļauj uzņēmumiem daudz īsākā laikā saņemt nepieciešamo dokumentāciju plānoto aktivitāšu īstenošanai. Stratēģijā teikts, ka šis mehānisms racionalizēs regulatīvos un administratīvos procesus, paātrinot inovācijas un samazinot laiku, kas nepieciešams produktu izstrādei un ienākšanai tirgū.
Pašreiz speciālās atļaujas militāro preču ražošanai ir izsniegtas 95 uzņēmumam, un diviem no tiem ir izsniegts arī militārā ražotāja sertifikāts. Lai veicinātu ārvalstu investīciju piesaisti, stratēģija paredz efektivizēt un uzlabot licences izsniegšanas procesu, jo tas atvieglos un paātrinās licences saņemšanu, sevišķi gadījumos, kad Latvijā reģistrētam uzņēmumam īpašumtiesības pieder ārvalstu pilsoņiem un uzņēmumiem.
Stratēģijā norādīts, ka aizsardzības industrijas attīstība ir saistīta ar liela apmēra investīcijām, tāpēc, lai nodrošinātu konkurētspējīgas priekšrocības ieguldījumiem Latvijā, ir nepieciešami attiecīgi stimuli mērogojamu projektu attīstīšanai Latvijā.
Stratēģijā norādīts, ka viens no investīciju avotiem militārajai industrijai būtu kopš 2021.gada Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" ("Altum") kopīgi īstenotā valsts budžeta programma "Lielo investīciju aizdevums ar kapitāla atlaidi". Šīs atbalsta programmas mērķis ir sniegt komersantiem atbalstu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju, eksporta apjoma palielināšanu un nodrošinot finansējumu tādu investīciju projektu īstenošanai, kas ir vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu.
Investīciju projekta laikā komersantam būs jāveic ieguldījumus ražošanas sākšanai, paplašināšanai un efektivizācijai, bet pēc projekta īstenošanas un rezultātu sasniegšanas tiks dzēsta "Altum" aizdevuma pamatsumma. Aizdevums ar kapitāla atlaidi varēs būt līdz 30% no projekta attiecināmām izmaksām, bet ne vairāk kā 10 miljoni eiro.
Stratēģijā norādīts, ka šajā atbalsta programmā valsts budžetā pievienotās vērtības nodokļa maksājumu veidā līdzekļi tiek atgriezti piecu līdz septiņu gadu periodā, turklāt tiek radītas darbavietas un Latvijas uzņēmumi kļūst konkurētspējīgāki starptautiskajā tirgū. AM ieskatā jāturpina šīs atbalsta programmas tālākā attīstība un finansēšana gan veicot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu vidus posma pārdales, gan izmantojot valsts budžeta finansējumu.
Finansējumu turpmākajos gados plānots palielināt, sasniedzot kopējo aploksni līdz 80 miljonu eiro apmērā, tostarp ar atbalsta iespējām industrijas investīciju projektiem militāru un divējādas pielietojamības produktu attīstībai.
Papildus tam, stipras, noturīgas un starptautiski konkurētspējīgas aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās bāzes izveidei un attīstībai nepieciešami vairāki atbalsta mehānismi, secināts stratēģijā. Lai vēl vairāk veicinātu aizsardzības industrijas iesaisti ir nepieciešama valsts intervence nepieciešamo stimulu radīšanā, līdz ar to, EM turpinās pārskatīt dažādus atbalsta instrumentus, kas nodrošina papildus atbalsta pieejamību divējāda lietojuma produktu un tehnoloģiju izstrādei, lielā mērā izmantojot ES fondu finansējuma pieejamību.
Stratēģijā teikts, ka jaunu militārās ražošanas spēju izveide valstī ir būtiska NBS vajadzības un valsts drošības un aizsardzības nodrošināšanai. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, Eiropā pašreiz notiek aizsardzības industrijas jaudu maksimizēšana. Jaunu militāro ražošanas spēju izveide Latvijā ir prioritāra NBS spēju un piegādes drošības nodrošināšanā, tāpēc ir jānodrošina atbalstošs normatīvais ietvars jaunu ražošanas spēju radīšanai.
Jau ziņots, ka līdz 2028. gadam AM plāno dubultot NBS iegādes no vietējās industrijas, sasniedzot 20% no kopējo iegāžu apjoma. Savukārt līdz 2036. gadam šo apjomu plānots palielināt līdz 30%.
Tāpat AM vēlas līdz 2028. gadam palielināt aizsardzības pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām paredzēto finansējumu. Mērķis ir tam atvēlēt 1,5% no aizsardzības budžeta. Ministrijā cer, ka 2028.gadā aizsardzības industrijas pienesums Latvijas tautsaimniecībai sasniegs 3% no iekšzemes kopprodukta.
