Latvijā ceļu būvē izmanto toksiskus izdedžus, bet valsts uz to piever acis
Baltijas valstīs tiek ievesti toksiski tērauda izdedži no Nīderlandes, un tie jau izmantoti ceļa būvniecībā militārajā bāzē Mārupes novadā, ceturtdien ziņo Latvijas Radio raidījuma "Atvērtie faili".
Raidījums vēsta, ka analīzēs izdedžos konstatēta pārsniegta smagā metāla koncentrācija, bet valsts nekontrolē ne izdedžu ievešanu Latvijā, ne to izmantošanu.
Nīderlandes uzņēmuma "Tata Steel Nederland" izdedži lielā daudzumā - apmēram 320 000 tonnu - uz Baltijas valstīm izvesti 2023. gadā. Tomēr pēc "Tata Steel" sniegtās informācijas Latvijas Radio secinājis, ka eksports uz Baltijas valstīm nav bijis tikai viens darījums, jo pirmais notici jau pirms trīs gadiem.
Kompānija Latvijas Radio informējusi, ka kopš 2022. gada pārdod tērauda izdedžus Latvijā un citās Baltijas valstīs. "Tata Steel" neatklāja konkrētus apjomus vai projektus, kur Latvijā izdedži izmantoti, arī par turpmāko eksportu kompānija informāciju neizpauž.
Lai gan Latvijā nav publiski pieejama informācija, kuros projektos Nīderlandes izdedži ir iestrādāti, Latvijas Radio noskaidroja, ka tie ir militārā bāzē "Ceri" netālu no lidostas Mārupes novadā. Informāciju apstiprināja Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC) Būvniecības departamenta vadītājs Edvīns Circenis.
Izdedži bāzē izmantoti divos objektos kā ceļu būves materiāls dolomīta šķembu vietā. Izdedži izmantoti laukumu un pievedceļu būvniecībā. Laukumi ir paredzēti, lai novietotu militāro tehniku.
Kopumā noslēgti divi līgumi. Darbi par 2022. gadā noslēgto līgumu ir pabeigti, bet otrs līgums ar būvnieku noslēgts pagājušā gadā, un šobrīd objektā aizvien notiek būvniecība.
Kopumā "Ceros" izdedži ir izmantoti apmēram piecu hektāru platībā, un būvniecības materiāls ieklāts astoņu centimetru biezumā.
Abus objektus īstenoja ceļu būves firma "Binders", informē Latvijas Radio. "Binders" vadība skaidrojusi, ka ar projektā paredzēto materiālu - dolomīta šķembām - būvnieks nevar nodrošināt pasūtītāja noteiktās objekta kvalitatīvās īpašības. Tādēļ izvēlēti izdedži, un iestrādātais materiāls esot ar minimālu putekļu saturu.
VAMOIC piekrita ceļu būves firmas ierosinājumam nomainīt materiālu uz izdedžiem. Circenis Latvijas Radio skaidrojis, ka materiāli testēti gan paša "Bindera" laboratorijā, gan neatkarīgā laboratorijā.
VAMOIC sniegtajos dokumentos atrodams, ka neatkarīgo testēšanas pārskatu iesniedza materiāla piegādātājs - Igaunijā reģistrēts uzņēmums "Ulysses Trading", kas pieder Latvijas goda konsulam Šrilankā Arnim Ančupānam.
Lai gan Ančupāns atteicās izpaust, kuru ostu termināļos viņš glabā no Nīderlandes ievestos tērauda izdedžus, Latvijas Radio noskaidroja, ka samērā liels apjoms jau vairāk nekā divus gadus atrodas "KS Terminālī" Rīgā, Zilajā ielā.
Latvijas Radio vaicāja Circenim, vai ķīmiskajā izdedžu testā ir pārbaudīta smagā metāla - hroma - koncentrācija. Valdības noteikumi nosaka, ka hroms nedrīkst pārsniegt 350 miligramus uz kilogramu. Circenis norādījis, ka analīzēs konstatēti 0,0027 litri uz kilogramu. Secināts, ka ievestais materiāls ir derīgs uzbērumu veikšanai un nav kaitīgs videi.
Latvijas Radio testa rezultātus lūdza vērtēt Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktoram Atim Treijam, kurš norādījis, ka hroms pārsniedz grunts piesārņojuma mērķlieluma A vērtību. To pārsniedzot, nevar nodrošināt ilgtspējīgu augsnes un grunts kvalitāti.
VAMOIC pats nepasūtīja testus, kas pārbauda materiāla ķīmiskās un fizikālās īpašības.
Ančupāns Latvijas Radio atklāja, ka Latvijā pirmo reizi projekta vajadzībām izdedžus ieveda 2022.gadā, kad militārā objektā Mārupē būvēja laukumu.
Ančupāns apgalvo, ka lielākā daļa Latvijā ievesto izdedžu ir jau iestrādāti vai sagatavoti iestrādei konkrētos projektos. Šo faktu Latvijas Radio neizdevās pārbaudīt, jo Latvijā nav veikta uzskaite, kuros infrastruktūras un ceļu būves objektos Nīderlandes izdedžus izmanto. Ančupāns nenoliedz, ka ne visus izdedžus pārdevis un daļa atrodas glabāšanas laukumos.
Latvijas Radio ziņo, ka Ančupāna vārds parādās vēl kāda uzņēmuma īpašnieku sarakstā - pagājušā gada novembrī dibinātā uzņēmumā "NextStep Gravel", kas nodarbojas ar izdedžu pārdošanu.
Firmā ir pieci īpašnieki, kuriem visiem pieder līdzvērtīgas daļas - 20%. Viņu vidū arī Juris Frīdmanis, kuram daļas pieder pastarpināti caur firmu "JFinance MCO". Frīdmanim savulaik bija ciešas saites ar ceļu būves uzņēmumu "Binders", kurā nostrādāja ilgus gadus. Patlaban viņš ir uzņēmuma "Ķekava ABT" ģenerāldirektors. Šī firma uzbūvēja Ķekavas apvedceļu, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības projekts ceļu būvniecībā.
Par Mārupes projektu Frīdmanis Latvijas Radio sacījis, ka veikti vairāki testi gan materiāla fizikāltehnisko, gan arī ķīmisko īpašību ziņā. Vienīgā pozīcija, kas pārsniedza maksimālo normu, bijis hroms - maksimālā norma bija 350, bet šajā gadījumā tie bijuši 356 miligrami uz kilogramu.
Frīdmanis Latvijas Radio skaidroja, ka Ministru kabineta noteikumi attiecas tikai uz augsni un grunti, nevis izdedžiem, kam ir piešķirts "būvizstrādājuma" statuss.
Frīdmanis interesi par Nīderlandes tērauda izdedžu tirdzniecību Latvijā skaidrojis ar to, ka Latvija ir lielu infrastruktūras objektu realizācijas priekšvakarā - "Rail Baltica", Bauskas apvedceļš, Iecavas apvedceļš, Rīgas apvedceļš, robežas nostiprināšana un citi militārie projekti, piemēram, Sēlijas poligons. Pēc Frīdmaņa aplēsēm tuvākajos gados būs milzīgs pieprasījums pēc minerālmateriāliem.
Frīdmanis Latvijas Radio stāstījis, ka iedevis izmēģināt izdedžus vairākiem ceļu būves uzņēmumiem, kuru nosaukumus gan neatklāja, kā arī izvairījās runāt par izdedžu importa apjomu.
Savukārt "Latvijas valsts ceļu" Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova Latvijas Radio pastāstīja, ka izdedžus specifikācijā iekļāva 2024.gada decembrī. Tiem ir jābūt sertificētiem būvizstrādājumiem, un izdedžus drīkst izmantot tikai vienā ceļa seguma kārtā, tādā veidā izslēdzot iespēju, ka šis materiāls nonāk saskarsmē ar gruntsūdeņiem.
Latvijas Radio neizdevās gūt pilnīgu priekšstatu, par cik lielu izdedžu importa apjomu no Nīderlandes ir runa, jo, ievedot šo materiālu Latvijā, muitas dokumentos to var norādīt gan kā izdedžus, gan minerālmateriālus. Tērauda izdedžus Latvijā ieved kā blakusproduktus, nevis atkritumus, tāpēc arī Valsts vides dienests šī materiāla ievešanu neuzskaita un nekontrolē.
