"Sigma", "delulu", "skibidi" - jaunā paaudze runā citādi, bet ko tas nozīmē latviešu valodai?
Mūsdienu jauniešu valoda ir strauji mainīga un dinamiska parādība, ko ietekmē digitalizācija, globalizācija un sociālie mediji. Daudziem šķiet, ka jaunā paaudze arvien vairāk aizgūst vārdus no angļu valodas, aizvietojot latviešu vārdus ar anglicismiem. Bet vai tiešām jauniešu valoda ir tikai angļu vārdu pārņemšana, vai tomēr tā attīstās un rada arī jaunus, oriģinālus latviskus izteicienus?
Valodniece Aiga Veckalne portālam Jauns.lv atklāj, ka jauniešu valoda mūsdienās ir daudzveidīga – tajā līdzās anglicismiem parādās arī jauni latviešu vārdi un izteicieni, kas bieži rodas kā iekšējas kopienas joki, interneta mēmi vai slengs, kas pielāgojas konkrētām grupām. Katrai paaudzei ir savs sociolekts – valodas paveids, kas raksturīgs noteiktai sociālajai grupai, un mūsdienu jauniešiem tas cieši saistīts ar digitālo laikmetu. Viņu saskarsme ar ekrānierīcēm un plašo angļu valodas satura pieejamību sākas jau agrā bērnībā, kas veicina dabisku latviešu un angļu valodas mijiedarbību.
No vienas puses, jaunieši aizgūst angļu vārdus, pielāgojot tos latviešu gramatikai un izrunai, piemēram, “sničot” (no snitch, ‘nodot kādu’). No otras puses, tiek veidoti arī jauni latviešu vārdi vai esošie tiek lietoti jaunās nozīmēs, piemēram, “saiet” jaunā nozīmē – ‘izdoties, sanākt’. Šī dinamika norāda, ka latviešu valoda ne tikai pielāgojas anglicismiem, bet arī turpina attīstīties un radīt jaunus izteiksmes līdzekļus.
Kāpēc jauniešu valodā ienāk anglicismi?
Anglicismu pieplūdumu jauniešu vidū galvenokārt veicina trīs faktori: digitalizācija, globalizācija un kultūras ietekme. Angļu valoda jau sen ir kļuvusi par globālu saziņas līdzekli, un jaunieši to lieto ikdienā, pat nepamanot. Filmas, seriāli, mūzika, videospēles, sociālie tīkli – lielākā daļa šī satura jauniešiem ir pieejama angliski. Pētījumi liecina, ka 61,2% Latvijas jauniešu vienmēr skatās filmas un seriālus angļu valodā, kamēr tikai 16,3% dod priekšroku latviešu valodai. Tas nozīmē, ka angļu valodas ietekme neaprobežojas tikai ar atsevišķiem vārdiem, bet iesakņojas jauniešu domāšanā un komunikācijas paradumos.
Angļu valodas vārdi jauniešiem šķiet modernāki, īsāki un izteiksmīgāki nekā latviešu valodas atbilsmes. Piemēram, angļu valodā bieži ir lakoniskākas izteiksmes formas, kas ir noderīgas ātrā digitālajā saziņā. Turklāt anglicismi nereti palīdz precīzāk paust emocijas – latviešu valodas varianti dažkārt šķiet pārāk gari, vecmodīgi vai vienkārši neiederīgi jauniešu saziņas stilā. Angļu valodas lietošana var būt arī emocionāli ērtāka – īpaši attiecībā uz jaunām parādībām, ko latviešu valodā ir grūtāk aprakstīt.
Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka anglicismi latviešu valodā nav nekas jauns. Tie ir parādījušies jau 19. gadsimta sākumā, un katra paaudze ir pārņēmusi jaunus svešvārdus no dažādām valodām. Līdz ar to angļu valodas ietekme mūsdienās ir dabisks valodas attīstības posms, kas nenozīmē latviešu valodas izzušanu.
Kā jaunieši iegūst jaunus populārus izteicienus?
Jaunie vārdi un izteicieni visbiežāk izplatās sociālajos medijos, īpaši platformās "TikTok", "YouTube", "Reddit" un "Discord", kur jaunieši veido savas kopienas un valodas kļūst par identitātes rīku. Daži no jaunākajiem populārajiem izteicieniem ir:
- “Sigma” – no angļu sigma male, kas apzīmē neatkarīgu, pašpietiekamu cilvēku, kurš nepakļaujas sabiedrības normām. Papildus nozīmes – moderns, stilīgs, spēcīgs, ļoti labs.
- “Delulu” – saīsinājums no delusional (‘maldīgs, realitātei neatbilstīgs skatījums’), ko lieto, lai raksturotu pārlieku optimistisku vai nereālistisku domāšanu.
Šie un citi izteicieni bieži ir īslaicīgi, taču tie ir būtiska jauniešu valodas sastāvdaļa, jo palīdz ātrāk un precīzāk paust domas, kā arī veido kopienas sajūtu. Latviešu valodas aģentūra ir izveidojusi arī “Mūsdienu urbāno vārdnīcu”, kur iespējams sekot līdzi jaunākajām valodas tendencēm.
Vai anglicismi apdraud latviešu valodu?
Lai gan anglicismi ir kļuvuši populāri, tie neapdraud latviešu valodas pastāvēšanu. Valoda joprojām dominē formālās situācijās – skolā, darbā, lietišķajā saziņā –, un jaunieši labi zina, kur lietot neformālu slengu un kur nepieciešams literārais valodas stils. Tomēr viens no lielākajiem izaicinājumiem ilgtermiņā varētu būt latviešu valodas lietojuma samazināšanās digitālajā vidē. Ja lielākā daļa satura internetā ir angliski, jauniešiem var šķist, ka latviešu valoda nav pietiekami piemērota modernai komunikācijai.
Lai to novērstu, būtu nepieciešams veidot vairāk kvalitatīva latviešu satura sociālajos medijos, zinātnē un populārajā kultūrā. Kā rāda citu valodu pieredze, efektīvākā stratēģija nav anglicismu aizliegšana, bet gan valodas attīstības veicināšana, piedāvājot atbilstošus latviešu terminus un ceļot valodas prestižu digitālajā vidē.
