Vai Latvijas veselības aprūpes sistēma ir gatava efektīvi reaģēt nopietnās krīzes situācijās? Iedzīvotāju viedoklis
Vairums jeb 80% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma nav sagatavota, lai efektīvi reaģētu uz nopietnām krīzes situācijām, piemēram, dabas katastrofas, pandēmijas vai militāra apdraudējuma laikā, liecina pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas rezultāti.
45% aptaujāto uzskata, ka veselības aprūpes sistēma šādām situācijām ir drīzāk nesagatavota, bet 35% ir pārliecināti, ka tā ir pilnībā nesagatavota. Vienlīdz lielā mērā tam piekrīt gan respondenti ar augstāko izglītību, gan vidējo vispārējo izglītību.
Tikmēr 10% respondentu uzskata, ka veselības aprūpes sistēma krīzēm ir drīzāk sagatavota, kamēr par pilnīgu sagatavotību šādām situācijām ir pārliecināti vien 2% iedzīvotāju. Vienlaikus 8% respondentu nemācēja atbildēt uz šo jautājumu.
Vaicāti, vai uzticas valdības un Veselības ministrijas spējai risināt nopietnas krīzes situācijas, 77% aptaujāto atzina, ka neuzticas. Spējai risināt šādas situācijas drīzāk neuzticas 41% aptaujāto, kamēr 36% neuzticas vispār.
Visvairāk valdībai un Veselības ministrijai šajā jautājumā neuzticas respondenti no Kurzemes un Latgales. Iedzīvotāji ar augstāko izglītību visbiežāk jeb 42% gadījumu atbild, ka valdības spējām risināt krīzes situācijas drīzāk neuzticas. Tikpat lielā mērā šim apgalvojumam piekrīt arī respondenti ar vidējo vispārējo izglītību.
Tikmēr šajā jautājumā valdībai un Veselības ministrijai drīzāk uzticas 16% aptaujāto, bet pilnībā - vien 2%. Vēl 6% nemācēja atbildēt uz šo jautājumu.
Aptaujā piedalījās 1002 respondenti.
Jauno ārstu asociācijas vadītājs Jānis Vētra februārī Latvijas Radio atzina, ka jaunajiem ārstiem nav īstas skaidrības par rīcības modeli nopietnas krīzes vai apdraudējuma gadījumā. Viņš uzsvēra, ka mediķi vēlētos iesaistīties šādu plānu izstrādē.
