Vilis Krištopans: NATO ir Eiropas armija

Amerikas Savienotajās Valstīs pie varas nācis prezidents Donalds Tramps, kurš ir apņēmības pilns mainīt tur esošo kārtību. Bet kāda būs jaunā kārtība Eiropā?

Vēl par agru spriest. Pagaidīsim, kad Ukrainā tiks noslēgts miers. Par to, ka miers tiks noslēgts, es nešaubos, taču tālāk jāskatās, kā reformēsies NATO. Skaidrs, ka nekur NATO nepazudīs, jo pat gadījumā, ja ASV pametīs aliansi, kam gan es īpaši neticu, paliek taču vēl 30 valstis! Arī tādas lielas un ietekmīgas kā Turcija, Vācija, Francija, Lielbritānija. Tā jau ir tā Eiropas armija, par ko tik daudz runā! Un šo Eiropas daļu vienkārši vajag savest kārtībā, jo NATO Amerikas daļa jau ir kārtībā. ASV aizsardzības budžets ir apmēram 750 miljardi dolāru, tātad vairāk nekā visām pārējām valstīm, kopā ņemtām.

Ja runājam par Eiropas militārajām spējām, aina ir bēdīga. Krievijas militārais budžets pērn bija lielāks nekā 24 Eiropas valstu militārais budžets kopā, tātad kaut kas te nav kārtībā. Vajadzēja Trampam atnākt uz otro prezidentūru un, tēlaini sakot, iedot eiropiešiem ar pannu pa galvu, lai viņi pamostos un sāktu domāt. Tagad jau arī Francijas prezidents Makrons atzīst, ka ar pusotru procentu no budžeta aizsardzībai tomēr ir par maz un nāksies paaugstināt līdz pieciem procentiem. Kamēr opis nepaņem žagarus, tikmēr mazbērni neko nesāk darīt.

Pagaidām gan nekur daudz tālāk par runāšanu Eiropas valsti līderi nav tikuši. Vai pietiks apņēmības ķerties arī pie darīšanas?

Baidos, ka Eiropas Komisija nogrims savās “klimata halucinācijās”, kā es tās saucu. Pašreizējā Eiropas budžeta periodā, kas noslēdzas 2027. gadā, klimata glābšanai ir atvēlēti 100 miljardi eiro, kamēr aizsardzībai tikai desmit. Bet vajadzētu būt otrādi! Taču es šaubos, vai pašreizējā Eiropas Komisija kaut ko te spēs mainīt. Nupat, lidojot no Amerikas, Frankfurtes lidostā nopirku visas vācu avīzes, lai izlasītu, ko tās raksta par Vācijā tikko notikušajām vēlēšanām. Un tagad jau pat avīzes vācu zaļos, kuri, par laimi, vēlēšanās izgāzās, dēvē par “klimata fašistiem”. Ne es to esmu izdomājis. Bet Eiropas Parlamentā pagaidām visi balsojumi rāda, ka no 720 deputātiem apmēram 500 ir klimata fašisti. Tad kādas pārmaiņas mēs varam gaidīt? Jo nav iespējams, ka vienlaikus atradīsies 100 miljardi gan klimatam, gan arī aizsardzībai.

Daļa Eiropas valstu gan ir sasparojušās un palielinājušas aizsardzības budžetus, piemēram, Baltijas valstis un Polija...

Latvija jau var aizsardzībai atvēlēt kaut 50 procentu budžeta, taču salīdzinājumā tas ir mazāk, nekā Krievijas militārais budžets vienai dienai. Mēs esam mazi. Mūsu pieci procenti vairāk ir kā pienākums, lai varētu paļauties, ka lielie vajadzības gadījumā mūs aizstāvēs. Katrai valstij jau šajā ziņā ir savas problēmas. Piemēram, lidoju kopā ar kolēģi no Austrijas, un viņš atzina, ka austriešu armija patlaban esot apmēram kā ugunsdzēsēji – var nozāģēt kādu aizlauztu koku vai nocelt no jumta kaķi, taču neko daudz vairāk nespēj, jo finansējums ir niecīgs.

Tādēļ, manuprāt, runas par kaut kādu Eiropas armiju ir jāaizmirst. NATO ir Eiropas armija! Tās Eiropas valstis, kuras ir NATO, tad arī veidos šo Eiropas armiju. Un pagaidām mēs redzam, ka NATO ir izcili spēcīga organizācija, taču tikai miera laikā. Nedod, Dievs, ja NATO nāksies karot! Parasti jau ģenerāļi gatavojas iepriekšējam karam, un diemžēl izskatās, ka arī NATO vadība neko daudz no Ukrainas kara pagaidām nav iemācījusies. Ukrainas armijas komandieris Sirskis teica, ka vairāk nekā 60 procentu krievu tanku un bruņumašīnu ukraiņi ir iznīcinājuši ar droniem, taču kur ir mūsu dronu vienības? Tagad jau katrs teātra režisors zina, kā vajadzētu aizstāvēt valsti, – rakt grāvjus, izlikt mīnas un tā tālāk. Taču patiesībā šobrīd lielāku lomu spēlē droni.

Bet nevajag arī celt paniku. Domāju, ka viss sakārtosies un būs labi. Tā nu ir sagadījies, ka Donalda Trampa gaitām es sekoju jau sen, jo iepazinos ar viņu pirms 25  gadiem, kad viņš vēl bija ļoti tālu no politikas. Manuprāt, mēs viņu novērtējam par zemu. Ir naivi uztvert visu, ko viņš saka, par tīru patiesību. Viss, ko Tramps dara, ir tikai ceļš uz viņa bieži piesaukto lielo darījumu, un tikai viņš pats vien zina, kāds ir galvenais mērķis. Turklāt republikāņiem tagad ir vairākums abās palātās, viņi ir uzvarējuši visur, kur vien varējuši, un netaisās varu pēc četriem gadiem atdot demokrātiem. Taču, lai republikāņi noturētos pie varas ilgāk par četriem gadiem, viņiem ir vajadzīgs stabils un noturīgs miers visā pasaulē. Jo tad par viņiem balsos arvien vairāk. Pagaidām Trampa reitings Amerikā ir ļoti augsts, jo viņš savus priekšvēlēšanu solījumus pilda: green deal apturēja, imigrāciju arī apturēja, no Pasaules Veselības organizācijas izstājās, kā arī skaidri un gaiši pateica, ka pastāv tikai divi dzimumi.

Eiropa ir pasludinājusi, ka jāķeras pie bruņojuma ražošanas, lai apgādātu gan Ukrainu, gan savas armijas. Taču cik liels patlaban vispār ir Eiropas militāri rūpnieciskais potenciāls? Cik ātri varētu tikt iedarbinātas maksimālās ražošanas jaudas?

Te jārunā ne tikai par bruņojuma ražošanu, bet arī par karavīriem, kuru Eiropai trūkst.  Ukrainai, ja nekļūdos, patlaban uz 1500 kilometru garu frontes līniju ir apmēram 100 brigāžu, bet Krievijai divreiz vairāk. Eiropa labākajā gadījumā tagad varētu nokomplektēt kādas 40 brigādes. Visus šos daudzos gadus eiropieši ir gulējuši ar domu, ka gan jau pasaules policists Amerika atnāks un ieviesīs kārtību. Bet Amerika tagad pateica –pietiek braukt vilcienā bez biļetes, turpmāk nāksies maksāt.

Runājot par bruņojuma ražošanu, ir jau Eiropā arī spēcīgi uzņēmumu, piemēram, vācu Rheinmetall, un gan jau eiropieši saņemsies un ievirzīs ieroču un munīcijas ražošanu pareizās sliedēs; nav jau tomēr jāsāk no nulles. Taču nevar noliegt, ka pārāk daudz laika tika izniekots.

Dronu ražošanā līdere tagad ir Ķīna, jo Eiropas uzņēmumi nespēj konkurēt ar ķīniešu ražojumiem cenas dēļ. Vai šajā ziņā kaut kas var mainīties?

Te nu atkal jāatgriežas pie Eiropas green deal jeb, kā es saku, “zaļajām halucinācijām”. Tramps jau pirmajā savas valdīšanas dienā stingri pateica, ka Amerikā vairs nekāda zaļā vājprāta nebūs. Tur benzīns maksā 80 centu litrā, arī elektrība ir lēta. Savukārt pie mums, ja turpināsim uzņemto kursu, pēc pāris gadiem benzīns maksās jau virs diviem eiro, kāps arī elektrības cenas. Tas ir neizbēgami! Tad kā gan Eiropas uzņēmumi var konkurēt ar Ķīnu, ja tur elektrība ir ievērojami lētāka?! Eiropas droni cenas ziņā nekādi nevar būt konkurētspējīgi. Tādēļ atliks vien dronus pirkt Ķīnā, kas tos ražos visas pasaules armijām.