Dace Melbārde apstiprināta izglītības un zinātnes ministres amatā

1971.gadā dzimusī Melbārde Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un vadības fakultātē ieguvusi maģistra grādu sabiedrības vadībā, savukārt Latvijas Kultūras akadēmijā - kultūras teorijā un vadībā. LU iegūts arī bakalaura grāds vēsturē. Šobrīd Melbārde izstrādā promocijas darbu Latvijas Kultūras akadēmijā.

Melbārde no 2013. līdz 2019.gadam jau strādāja Ministru kabinetā, ieņemot kultūras ministres amatu. Pēc tam viņa tika ievēlēta Eiropas Parlamentā, kur strādāja līdz 2024.gada pavasarim, kad netika pārvēlēta.

Pirms tam, no 2011. līdz 2013.gadam, viņa bija Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore, no 2009. līdz 2011.gadam - Britu padomes pārstāvniecības vadītāja Latvijā, no 2004. līdz 2009.gadam - Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos, bet no 1999. līdz 2004.gadam - Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre.

Jaunībā Melbārde strādājusi arī Latvijas Kara muzejā, Latvijas Policijas akadēmijā un Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centrā.

Melbārdei 2013.gadā piešķirts III šķiras Triju zvaigžņu ordenis un Ministru kabineta Atzinības raksts. Viņa saņēmusi vēl vairākus apbalvojumus.

Kā vēstīts, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), "restartējot" savas valdības darbu, 21.februārī no amata atsauca satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), izglītības ministri Andu Čakšu (JV) un labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS). Viņi ministru pienākumus beidza pildīt 26.februārī.

Zaļo un zemnieku savienība labklājības ministra amatam nominējusi Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku, "Jaunā vienotība" izglītības un zinātnes ministra amatam pieteica Melbārdi, bet satiksmes ministra amatam "Progresīvie" nolēma virzīt Saeimas deputātu un Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru Ati Švinku.