Rīgas domes deputāte jau atkal nozākā Latviju un šoreiz - arī kritizē Valsts prezidentu. "Viņš jau atkal kļūdās!"
Rīgas domes deputāte Inna Djeri ("Suverēnā Vara") jau atkal sociālajos tīklos izcēlusies ar zākām, kas vērstas pret Latviju un šoreiz - arī Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Viņa aicinājusi pārtraukt finansiālas palīdzības sniegšanu Ukrainai jeb "citu kariem" un mazāk komentēt pasaules notikumus politikā.
"Latvija ir maza un nabadzīga valsts ar demogrāfisko bedri, ārstu, skolotāju un sociālo darbinieku trūkumu. Bet tā vietā, lai risinātu šīs problēmas, viņi piedāvā mums militarizāciju un aicina uz tēriņiem, kurus mēs nevaram atļauties," vietnē "Facebook" norāda Rīgas domes deputāte.
Sestdien, 1. martā, Valsts prezidents Latvijas Televīzijai pauda, ka "Latvijas valdībai jāpieņem atbildīgi lēmumi - koalīcijai jāsavācas un jāieceļ valdībā trūkstošie ministri. "Ja nevarat, dodiet citiem vietu. Mums nav laika skatīties vietējo cirku, kamēr pasaulē notiek drāma," pauda Rinkēvičs, skubinot valdību ātrāk ķerties pie darba.
Tomēr Djeri par prezidenta pausto norāda, ka "prezidents jau atkal kļūdās". "Vai jūs tiešām atceraties, kur tieši esat prezidents? (...) Vai jūs nevēlaties domāt par tautu? Jūs vairs neesat ārlietu ministrs, bet esat valsts galva," norāda politiķe.
Tāpat viņa izplatījusi melīgo teoriju, ka Krievijas uzsāktajā karā vainojama Eiropa. "Cerēsim, ka veselais saprāts ņems virsroku un Eiropas likteņu vaininieki beigs mest naudu kara ugunīs. Viss, kam ir nozīme ir miers," uzsver Djeri, šķiet, piemirsdama, ka Krievija jau trīs gadus izvērš karadarbību surverēnā valstī, un tā karu jau sen būtu varējusi apturēt, ja vien vēlētos.
Djeri ierosina šajā ģeopolitiskajā situācijā Latvijai neieguldīt "apšaubāmos militāros pirkumos", nepaplašināt Latvijas armiju, nefinansēt "citu" karus, bet pievērsties sociālu jautājumu risināšanai, atbalstot Latvijas pilsoņus, kā arī koncentrējoties uz valsts ekonomisko attīstību. Tāpat viņa ierosina mazāk komentēt pasaulē notiekošo. "Kāpēc mēs atkal uzņemamies galvenā komentētāja lomu pasaules politikā?" norāda politiķe.
Jau minēts, ka janvāra izskaņā deputāte slavēja Lukašenko "vēlēšanu" rezultātus un apšaubīja Latvijas demokrātiju. "Pie mums Latvijā skaitās demokrātija, bet vai esi kādreiz ievēlējis Valsts prezidentu? Nē. Bet Baltkrievijā visos laikos valda viena stabila Batka," norādīja Djeri. Jāpiebilst, ka daudzās demokrātiskās iekārtās, kā, piemēram, Izraēlā, Itālijā, Vācijā, Dienvidāfrikā un citās valstīs, prezidentu izraugās tautas ievēlēti pārstāvji, tādēļ nav saprotams, kā šis Rīgas domes deputātes arguments saistīts ar demokrātisko iekārtu.
Tāpat viņa norādīja, ka "Latvijas budžets ir iegājis mīnusos un cilvēki no valsts izbrauc, kamēr Baltkrievijā izveidojies budžeta pārpalikums un dzimstība ir gandrīz labā līmenī". Publiski pieejamā informācija gan liecina, ka budžeta deficīts 2025. gadā gaidāms abām valstīm. Latvijā tas sasniegs 2,9 procentus no IKP, bet Baltkrievijā 1,6 procentu apmērā no IKP". Tomēr jāatzīmē, ka IKP (pēc piktspējas paritātes) uz vienu iedzīvotāju Latvijā 2023. gadā bija par trešdaļu augstāks nekā Baltkrievijā, kas daudz liecina par abu valstu atšķirīgo dzīves līmeni un labklājību.
