Kā Krievija ar propagandu cenšas pārrakstīt vēsturi un saglabāt kontroli pār bijušajām PSRS valstīm
Krievija vairākkārt centusies pārrakstīt vēsturi ar meliem, puspatiesībām un sagrozītiem faktiem. Tāpat tās Federālās izlūkošanas dienestam (FSB) izveidota īpaša divīzija, kuras mērķis ir noturēt bijušās PSRS valstis savā ietekmes orbītā. Otrā divīzijas nodaļa ir veltīta Latvijai, bet devītā - Ukrainai, norāda franču psihologs, analītiķis un humanitārais darbinieks Patriks Fors.
Analītiķis uzsver, ka šādu vēstures sagrozīšanu spilgti var novērot argumentos, ar kuriem Krievija cenšas attaisnot savu iebrukumu Ukrainā. Viens no tiem esot Krievijai it kā radītais NATO drauds. “Deviņdesmito gadu sākumā Ukrainai piederēja 17% Krievijas kodolarsenāla, tai skaitā 4000 kodolgalviņas, 176 ballistiskās raķetes, 3 stratēģiskie bumbvedēji, u.c. Ukraina bija trešā lielākā kodolvalsts pasaulē,” uzsver analītiķis.
“Tomēr 1991. gadā, zem ASV spiediena, Ukraina, Krievija, Apvienotā Karaliste un ASV noslēdza Budapeštas memorandu, kas paredzēja šo ieroču nogādāšanu atpakaļ Krievijā. Pārvešanas operāciju finansēja ASV, bet noslēgtā līguma ietvaros Krievija piekrita cienīt Ukrainas teritoriālo integritāti un tai nekad neuzbrukt. Pēc šīs vienošanās ar Krieviju, Ukraina darīja visu iespējamo, lai pievienotos Eiropai un NATO, vairākkārt demonstrējot savu ieguldījumu sabiedroto pusē. Tomēr mūsu valstis, cienot Krievijas vēlmes, atteicās Ukrainu uzņemt aliansēs.”
“Šie fakti pierāda, cik skaidrs jau tolaik bija fakts, ka ASV un NATO nebija nodoma uzbrukt vai pazemot Krieviju, kas tomēr tajā brīdī atradās ļoti neaizsargātā stāvoklī. Turklāt, tas ir vēl viens pierādījums, kas apliecina, ka Krievijas galvenais arguments, ko tā izmanto, lai attaisnotu savu iebrukumu Ukrainā, proti, NATO radītās briesmas, ir absolūti nepamatots.”
Pirms Krimas aneksijas Ukrainas resursus un mafiju kontrolēja Krievija
“Līdz Maidana revolūcijai 2014. gada februārī, kuras rezultātā tika gāzts Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, kurš, starp citu, ir Kremļa atalgojuma ietekmes aģents, Ukrainu kontrolēja Krievija. Ta bija monopols Ukrainas ārkārtīgi bagātīgo zemju un dabas resursu ekspluatācijā. Arī vietējās mafijas kontrolēja krievu oligarhi,” norāda analītiķis. “Pēc šīs revolūcijas, lai nepazaudētu visas šīs bagātības, Krievija nekavējoties atbildēja Ukrainai ar iebrukumu Krimā un Ukrainas austrumu daļā, apgalvojot, ka vietējie šajos reģionos, iespējams, izturoties slikti pret krievvalodīgajiem. Šo dīvaino teoriju noliedzis gan Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstākais komisārs cilvēktiesību jautājumos, gan EDSP un visas citas attiecīgās starptautiskās organizācijas.”
“Arī es esmu savācis neskaitāmas liecības no bijušajiem šo reģionu iedzīvotājiem, un visi tiešie pierādījumi ir pretrunā ar šiem Krievijas centieniem pārrakstīt vēsturi. Protams, daudzās valstīs, kurās dzīvo vairāku tautību iedzīvotāji pastāv zināma kultūras spriedze - šo fenomenu varam novērot Latvijā, Igaunijā, Bolīvijā, Ķīnā, Peru, Gruzijā… īsi sakot, saraksts ir garš. Un Krievijas propaganda ir ļoti efektīva, lai pārvērstu rētas asiņojošās brūcēs,” norāda Fors.
“Tomēr, ar kādām tiesībām valsts var atļauties izmantot šādus argumentus militārai agresijai? Vai jūs varat iedomāties, ka Francija izlemtu iebrukt Beļģijā, aizbildinoties ar to, ka valoņi dažkārt jūtas flāmu nicināti? Vai varat iedomāties, ka ASV pieteiktu karu Kanādai, aizbildinoties ar kultūras nesaskaņām starp Kvebekas iedzīvotājiem un angliski runājošajiem kanādiešiem? Otrs arguments, ko krievi dažkārt min, lai attaisnotu savu iebrukumi ir tas, ka “ukraiņi nogalinājuši prokrieviskos seperātistus”. Tomēr pierādījumi liecina, ka Krievija faktiski uz Ukrainu nosūtīja savu karaspēku, kas uzdevās par Ukrainas seperātistiem”.
Absurdie argumenti, ar kuriem Krievija attaisno iebrukumu Ukrainā
“Pēc Krimas aneksijas, 2014. gada septembī, tika parakstīts “Minskas līgums 1”, kurā Krievija atzina Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Šim līgumam 2015. gada februārī sekoja “Minskas līgums 2”. Pēc tā Krievija guva apstiprinājumu Rietumu un sabiedroto valstu vājumam tās priekšā. Krievijas diplomāti un propagandas pārstāvji visādi centušies sagrozīt un izkropļot notikušo, taču objektīvā realitāte ir tāda, ka Krievija līdz 2021. gada decembrim pārkāpa šos līgumus 24 reizes.”
“2022. gada 15. februārī Krievijas Valsts dome nobalsoja un aicināja Putinam atzīt pašpasludinātās republikas Austrumukrainā. Nākamajā dienā ASV valsts sekretārs Anronijs Blinkens nosodīja šādu soli un norādīja, ka “šādi rīkojoties Krievija atteiktos no tās sastībām, kas bija iekļautas Minskas līgumos”. Tomēr Krievijas valdība centās visus pārliecināt, ka Putina prioritāte ir “situācijas regulēšana Donbasā” un tas joprojām norit saskaņā ar Minskas vienošanos.”
“No 17. februāra Donbasā ievērojami pieauga sprādzienu un uzlidojumu skaits. Krievija oficiāli pašpasludinātās Luhanskas un Doņeckas tautas republikas atzina 2022. gada 21. februārī, tādējādi izbeidzot noslēgto vienošanos. Viņam šie līgumi vairs nepastāv. Šim lēmumam uzreiz sekoja Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, ko Krievija pamatoja ar sekojošiem argumentiem:
Ukrainas valdībā esot nacisti un narkomāni. "Šeit jāuzsver, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir ebreju izcelsmes. Turklāt viņa un viņa valdības politiskā nostāja ir sociāldemokrātiska - neviens lēmums, kopš viņu nākšanas pie varas nav liecinājis par sliekšanos uz galēji labējo pusi. Tāpat Zelenskis 2019. gadā pievienoja stingri nacionāli noskaņoto paramilitāro grupu “Azov” Ukrainas nacionālajai gvardei, padorot to formālu. Svarīgi atzīmēt, ka neilgi pirms kara Ļvivā notika tā saucamā “nacionālistu demonstrācija”, kuru laikā par bibliotēkas dedzināšanu un pieminekļu bojāšanu tika aizturēti 127 cilvēki. Vairumam no viņiem bija Krievijas pases un tikai divi no viņiem saprata krievu valodu."
"Beidzamais, un, iespējams, vissvarīgākais - pat ja Ukrainā būtu valdījusi galēji labējā valdība, tas nekādā gadījumā nesniedz atļauju kādai valstij pret to īstenot militāru uzbrukumu. Iedomājaties, ja Francija šī iemesla dēļ tagad uzbruktu Itālijai, Horvātija - Ungārijai, Polija - Slovākijai, vai Latvija pirms dažiem gadiem - Igaunijai. Vai jūs saprotat, cik absurdu argumentu krievi ir spējuši “nopārdot” lielai daļai pasaules iedzīvotāju?"
Karš Ukrainā esot sācies NATO dēļ. "Šis apgalvojums ir nepatiess vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Putins pats oficiāli ir paziņojis par savām imperiālistiskajām ambīcijām. 2014. gada 18. martā, kad Krievija anektēja Krimu, viņš oficiālā runā sacīja: “Mūsu ziņā ir atņemt to, kas pieder Krievijai!” Tāpat Putins 2002. gadā piekrita Ukrainas pievienošanās NATO, bet vēlāk aliansi izmantoja kā ieganstu, lai uzbruktu Ukrainai. Interesanti, ka viņam bija vienaldzīga Somijas pievienošanās NATO… Tāpat Krievijas ziņā nav lemt, kurām valstīm kādām aliansēm pievienoties - tā ir katras suverēnas valsts izvēle."
"Visbeidzot, ja ASV vai NATO būtu ambīcijas uzbrukt Krievijai vai paverdzināt to ekonomiski, tā to būtu darījusi deviņdesmitajos gados, kad Krievija piedzīvoja ekonomisko sabrukumu un tai nebija armijas. Notika gluži pretējais - kā jau minēju, amerikāņi finansēja to, lai kodolieroči no Ukrainas tiktu pārvesti uz Krieviju.”
FSB piektā divīzija veltīta bijušo PSRS valstu noturēšanai Krievijas orbītā; otrā nodaļa - paredzēta Latvijai
“FSB piekto divīziju Putins izveidoja 1998. gadā, kad viņš bija FSB vadītājs. Tās uzdevums bija īstenot operācijas Eiropas Savienības valstīs, kas atdalījās no bijušās Padomju Savienības, ar mērķi noturēt tās Krievijas ietekmes orbītā,” norāda Fors. “No 2009. līdz 2022. gada februārim to vadīja ģenerālis Sergejs Baseda, kuru vēlāk nomainīja cits aģents, kas bija pakļauts Aleksandram Bortņikovam. Dienesta devītā nodaļa ir veltīta Ukrainai, bet otrā - Latvijai.”
“Ukrainas nodaļa tika izveidota 2019. gadā un tajā sākotnēji bija 30 aģenti, tomēr jau dažus mēnešus vēlāk Ukrainā atradās 160 Krievijas aģenti, kuru uzdevums bija destabilizēt Ukrainu no iekšpuses. Aģenti uzraudzīja notiekošo, iefiltrējās un korumpēja. Viņi arī vervēja informatorus visos Ukrainas sabiedrības līmeņos - policijā, armijā, politikā, medijos un pat prezidenta administrācijā Bankova ielā.”
“Kā jau minēju, šo aģentu mērķis bija destabilizēt valsti, lai vēlāk varētu izvērst militāru uzbrukumu. Jāpiebilst, ka šim departamentam tiek piešķirts ievērojams budžets. Tas īsteno pastāvīgas sabotāžas un kiberuzbrukumus, kuru mērķis ir palēlināt valsts militāro atbildes reakciju. Tāpat tika organizētas sabiedrisko personu nolaupīšanas vai slepkavības.”
“Pēc satraucoša ASV Centrālās izlūkošanas aģentūras (CIA) brīdinājuma Ukrainas Drošības dienests (SBU) 2022. gada februāra vidū pārtvēra šifrētus ziņojumus no FSB, kas liecināja, ka aģentiem dota pavēle pamest Kijivu, bet atstāt dzīvokļu atslēgas virsniekiem, kuriem bija jāierodas no Krievijas. FSB jau bija sagatavojis divas prokrieviskas valdības, kuras varētu nomainīt Ukrainas valdību. Viena no tām atradās Baltkrievijā un tajā bija iekļauts Viktors Janukovičs [bijušais Ukrainas prezidents] un viņa politiskās partijas biedri. Plāns “B” bija Ukrainas opozīcijas partijas līderis Viktors Medvečuks, kura meitas krusttēvs ir Valdimirs Putins.”
“2021. gada maijā Medvečukam tika piemērots mājas arests par separātistu karaspēka finansēšanu Doņeckā un Luhanskā, 2022. gada februāra beigās viņš aizbēga no gūsta, bet aprīlī - jau atkal tika sagūstīts. Galu galā 2022. gada septembrī Ukraina viņu apmainīja pret ukraiņu karavīriem, kurus krievi turēja gūstā.”
“Likās, ka viss ir sagatavots varas pārņemšanai Ukrainā, turklāt Putins pilnībā uzticējās saviem FSB aģentiem. Tomēr realitātē viss nenotika kā plānots - ģenerāļa Besedas 5. divīzija Putinam bija melojusi jau gadiem, un lielu daļu no piešķirtajiem miljardiem, kas bija paredzēti ukraiņu uzpirkšanai, tika sadalīti starp FSB aģentiem, kas stāstīja Putinam to, ko viņš vēlējās dzirdēt. No 2022. gada februāra beigām līdz aprīļa sākumam no nodaļas tika atlaisti 155 no 160 tajā esošajiem aģentiem. Daži no viņiem arī pazuda bez vēsts.”
