Austrālija gatava sūtīt miera uzturētājus uz Ukrainu

Austrālija ir gatava sūtīt miera uzturētājus uz Ukrainu, otrdien apliecināja Austrālijas premjerministrs Entonijs Albanīzs, ar šo paziņojumu nākot klajā neilgi pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma par militārās palīdzības apturēšanu Ukrainai. "Patlaban tiek spriests par potenciālu miera uzturēšanas misiju, un atbilstoši manas valdības nostājai mēs esam atvērti izskatīt jebkādus priekšlikumus nākotnē," žurnālistiem Sidnejā sacīja Austrālijas premjers.

"Mēs atbalstām Ukrainas tautu un prezidentu [Volodimiru] Zelenski," uzsvēra Albanīzs. Ideju par starptautisko miera uzturētāju izvietošanu Ukrainā pēdējā laikā aktīvi virza Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Citas valstis

Jau ziņots, ka Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers paziņoja, ka valsts ir gatava nosūtīt savus karavīrus uz Ukrainu, lai palīdzētu garantēt tās drošību un nodrošinātu miera līguma izpildi. Viņš uzsvēra Lielbritānijas gatavību uzņemties vadošo lomu drošības garantiju nodrošināšanā Ukrainai, ieskaitot nepieciešamības gadījumā karaspēka izvietošanu. 

Arī Latvija neizslēdz iespēju sūtīt savus bruņotos spēkus miera uzturēšanai uz Ukrainu, taču prioritāte ir Latvijas nacionālā drošība un intereses. Ministru prezidente Evika Siliņa norādījusi, ka ir pāragri runāt par konkrētu karavīru skaitu, ko Latvija būtu gatava sūtīt, jo nepieciešams saprast iespējamā misijas formātu un ietvaru. Ja tas ir NATO ietvars, tas būtu vieglāk izdarāms, taču, ja tas nav NATO ietvars, būtu jāizvērtē karavīru drošības garantijas. 

Tomēr vairākas Eiropas Savienības valstis, tostarp Vācija, Polija un Spānija, ir paziņojušas, ka nevēlas sūtīt miera uzturētājus uz Ukrainu.  NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēra, ka alianse neplāno sūtīt karaspēku uz Ukrainu, lai gan NATO sabiedrotie sniedz Ukrainai atbalstu.