Satiksmes ministram izvirzītais Švinka sola mazināt birokrātiju un kontrolēt izmaksas
Satiksmes ministra amatam izvirzītais Saeimas deputāts un Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārais sekretārs Atis Švinka (P) uzsver, ka ministra amatā viņš plāno mazināt birokrātiju un iestāties par kontrolētām izmaksām.
Švinka uzsver, ka viņa uzdevums būs turpināt sāktās reformas un nodrošināt, lai transporta nozare attīstās mērķtiecīgi. "Valdības galvenā prioritāte ir drošība. AM esmu strādājis pie būtiskiem infrastruktūras projektiem - Sēlijas poligona un Austrumu robežas izbūves, kas īstenoti ātri un bez lieliem sadārdzinājumiem. Tieši šādu pieeju - kontrolētas izmaksas un birokrātijas mazināšanu - īstenošu arī SM," atzīmē Švinka.
Viņš uzsver, ka šajos ģeopolitiskajos apstākļos satiksmes nozares projektos ir jāstiprina drošības dimensija - gan attiecībā uz infrastruktūru, gan kritiski svarīgām piegāžu ķēdēm. Tāpat viņš pauž, ka "Rail Baltica" būvniecība ir jāpaātrina, lai pēc iespējas ātrāk savienotu Iecavu ar Lietuvas robežu un nodrošinātu militāro kravu plūsmu no Eiropas.
"Valdībā nevar būt tabu jautājumu par finansējumu. Mums ir atklāti jārunā ar sabiedrību par to, kā līdzsvarot lielākus ieguldījumus aizsardzībā ar pārējo nozaru attīstību. Transporta nozares finansēšanai jābūt skaidrai un caurspīdīgai, ar ilgtermiņa redzējumu par tās attīstību. Ieguldījumiem satiksmē jābūt investīcijām drošībā, ekonomikā un reģionālajā savienojamībā," piebilst Švinka.
Viņš norāda, ka satiksmes nozarei savi resursi ir jāizmanto "gudri", tādēļ tiks meklēti veidi, kā tos efektīvāk izmantot, apgūt un piesaistīt Eiropas līdzekļus, vienlaikus ciešā sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) nodrošinot nozares vajadzībām atbilstošu finansējumu. Tikšot pārskatīt rēķini un līgumi, lai nepieļautu nelietderīgus tēriņus un atteiktos no liekā.
Tāpat Švinka atzīmē, ka saglabāsies SM galvenās prioritātes - dzelzceļš kā sabiedriskā transporta mugurkauls, autoceļu reģionālā savienojamība, pieejams sabiedriskais transports un satiksmes drošība, kā arī tiks atbalstīta mikromobilitāte un zaļāks transports. Vienlaikus tikšot stiprinātas eksportspējīgas nozares, lai transporta un loģistikas sektors kļūtu par spēcīgu atbalstu Latvijas ekonomikai.
Lai nodrošinātu darbu nepārtrauktību, Švinka savā komandā iekļaus cilvēkus no līdzšinējā ministra biroja un parlamentāro sekretāru Ģirtu Dubkēviču (P), turpinot iesāktos darbus un sadarbību ar nozares pārstāvjiem.
Konteksts
Partija "Progresīvie" satiksmes ministra amatam nolēmusi virzīt Švinku. 1973.gadā dzimušais Švinka 2002.gadā ieguvis Latvijas Universitātes sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē, bijis vairāku uzņēmumu vadītājs. 20 gadu vecumā Švinka tika iecelts par organizācijas "Junior Achievement Latvija" izpilddirektoru un 90.gadu beigās kopā ar komandu ieviesis ekonomikas mācību priekšmetu skolās, kā arī vadījis vairākus projektus, piemēram, "Ēnu dienu".
2022.gadā kandidējis 14.Saeimas vēlēšanās kā Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta līderis un ticis ievēlēts 14. Saeimā. Patlaban ir "Progresīvo" valdes loceklis. 14.Saeimā viņš darbojas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kā arī Nacionālās drošības komisijā, kas nozīmē, ka viņam ir augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam, lai pildītu arī ministra pienākumus.
Tāpat viņš parlamentā darbojas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijā, ir Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētājs un Sporta apakškomisijas loceklis. Švinkam pieder daļas vairākos uzņēmumos, tostarp SIA "Ammolite", SIA "LIC", SIA "Mush" un SIA "LIC GOTUS".
Ministru prezidente, "restartējot" savas valdības darbu, 21.februārī no amata atsauca satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), izglītības ministri Andu Čakšu (JV) un labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS). Viņi ministru pienākumus beidza pildīt 26.februārī. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) labklājības ministra amatam nominējusi Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku.
"Jaunā vienotība" (JV) izglītības un zinātnes ministra amatam vispirms nolēma virzīt Cēsu mēru Jāni Rozenbergu, kurš pēc pāris dienu pauzes no iespējas nonākt valdībā attiecās, bet pēc tam partija amatam pieteica Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Daci Melbārdi.
