Pēc mantojuma pieņemšanas no tā vairs nevar atteikties: 4 fakti, ko der zināt
Mantojuma tiesības un ar tām saistītie finanšu jautājumi nereti rada neskaidrības, veidojot maldīgus priekšstatus par to, kas notiek pēc tuvinieka aiziešanas mūžībā.
Izplatītākie mīti saistīti ar uzskatiem, ka mantojums ietver tikai īpašumus un uzkrājumus. Turklāt ar 2025. gada 1. janvāri stājusies spēkā jaunā mantojuma tiesību reforma, kas ievieš vairākas būtiskas izmaiņas līdzšinējā kārtībā. "Luminor" bankas Tiesvedību daļas vecākais jurists Mārtiņš Krauklis sniedz skaidrojumu par galvenajiem aspektiem, kas jāzina katram un kliedē izplatītākos mītus.
1. mīts: Mantojums ir tikai vērtības – īpašumi un uzkrājumi
Viens no izplatītākajiem maldīgajiem priekšstatiem ir uzskats, ka mantojums ietver tikai īpašumus un finanšu uzkrājumus. Patiesībā tas attiecas arī uz mirušās personas atstātajām finanšu saistībām – kredītiem un citām saistībām. Piemēram, tādi aizgājušā nenokārtotie maksājumi kā komunālie maksājumi un telefonsakaru rēķini. Tādēļ mantiniekiem pirms mantojuma pieņemšanas ir būtiski noskaidrot visas saistības un to apmērus.
No šī gada 1. janvāra stājies spēkā jaunais regulējums, kas paredz, ka mantinieku atbildība par mirušā parādiem vienmēr būs ierobežota mantojuma apmērā. Tātad, ja aizgājējs atstāj parādus, naudu varēs piedzīt tikai no tā, kas būs iekļauts mantojumā (piemēram, īpašumi, uzkrājumi vai vērtīgi priekšmeti), nevis no mantinieku pašu personīgajiem īpašumiem un līdzekļiem. Šīs izmaiņas ir būtiskas, jo tās nodrošina lielāku mantinieku aizsardzību no neparedzētu izdevumu rašanās. Tomēr, ja mantojums jau tika atsavināts, bojāts vai iznīcināts rupjas neuzmanības dēļ, mantiniekam var nākties segt zaudēto mantojuma vērtību no saviem personīgajiem līdzekļiem.
Jāpiebilst, ka jaunais regulējums attiecināms uz gadījumiem, kad mantojuma atstājējs miris pēc 2025. gada 1. janvāra. Ja mantojuma atstājējs ir miris pirms minētā datuma, ierobežota atbildība ir nepilngadīgajiem un mantiniekiem, kuri mantojumu pieņēmuši ar “inventāra tiesību”.
2. mīts: Kreditors uzreiz pieprasa mantotā kredīta maksājumus aizgājušās personas tuviniekiem
Ja mantojumā ietilpst kredītsaistības, mantiniekiem jāizvērtē, vai viņi ir gatavi uzņemties to atmaksu. Kreditoram nav tiesību pieprasīt maksājumus, kamēr mantinieki oficiāli nav pieņēmuši mantojumu. Taču, ja potenciālie mantinieki kavējas ar lēmumu, banka var uzsākt mantojuma lietu un vērst piedziņu uz mantoto mantu. Tas ir iemesls, kāpēc ir svarīgi laikus informēt kreditorus par aizgājēja nāvi un pārrunāt saistību turpmāko izpildi.
Ja mantojuma lieta netiek kārtota laikus, mantinieki riskē ar parāda pieaugumu. Lai izvairītos no tā, mantinieki var turpināt veikt kredīta maksājumus arī pirms mantojuma lietas pabeigšanas. Tāpat, ja mantinieks jau ir līdzaizņēmējs vai galvotājs, viņa atbildība par kredītsaistībām saglabājas neatkarīgi no mantojuma pieņemšanas.
3. mīts: Ja esmu radinieks, es automātiski kļūstu par mantinieku
Bieži tiek pieņemts, ka radniecība automātiski nozīmē mantinieka statusu. Tomēr, lai kļūtu par pilntiesīgu mantinieku, personai ir jāvēršas pie zvērināta notāra un jānokārto mantojuma lieta. Tāpat piemēram, jau kopš 2020. gada ir iespējams mantot pensiju 2. līmeņa uzkrājumus, taču svarīgi laikus izvēlēties, kas ar tiem notiks. Ja cilvēks ir pensiju 2. līmeņa dalībnieks, viņš var savu uzkrājumu nodot mantiniekiem vai pievienot kādas citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam, par to informējot valsti.
Ja persona nav norādījusi savu izvēli un ir devusies mūžībā pirms pensijas vecuma sasniegšanas, uzkrātais kapitāls tiek novirzīts valsts budžetā. Tāpēc ieteicams savlaicīgi pieņemt lēmumu un informēt arī tuviniekus, lai viņi zina, kā rīkoties. Vienlaikus tiem, kam ir apgādājamie, kuri vēl būs jāapgādā ilgus gadus, pirms izvēles izdarīšanas vajadzētu konsultēties ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA). Apgādnieka zaudējuma gadījumā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju, uzkrātais kapitāls tiks ņemts vērā tikai tad, ja tas paliek valsts speciālajā pensiju budžetā.
4. mīts: Ja esmu pieņēmis mantojumu, es varu to jebkurā brīdī atraidīt
Pastāv maldīgs uzskats, ka pēc mantojuma pieņemšanas mantinieks jebkurā brīdī var mainīt savu lēmumu un atteikties no tā. Tā nav taisnība, jo mantojuma oficiāla pieņemšana ir neatgriezenisks lēmums.
Būtiski atzīmēt, ka mantinieks nevar pieņemt tikai vēlamo mantojuma daļu, piemēram, īpašumus un uzkrājumus, bet atteikties no īpašuma, kam ir spēkā esošas saistības. Mantojumu nevar dalīt pēc saviem ieskatiem – tas ir kopums, kas ietver gan īpašumus, gan parādus. Pieņemot mantojumu, mantinieks uzņemas atbildību par visu, kas tajā ietilpst.
