No vēlēšanām līdz referendumam: cik lielas ir Latvijas iedzīvotāju iespējas ietekmēt politiku?
Kādas ir Latvijas iedzīvotāju iespējas iesaistīties valsts līmeņa lēmumu pieņemšanā? Cik aktīvi viņi izmanto referendumu iespējas un kā situācija izskatās citās valstīs? Par šiem un citiem jautājumiem piektdien, 28. februārī, diskutēja Saeimā, kur tika prezentēts parlamenta Analītiskā dienesta pētījums “Līdzdalības iespējas sabiedriski saistošu lēmumu pieņemšanas procesā valsts līmenī: referendumi, petīcijas un demokrātijas jauninājumi”.
Diskusijas laikā Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka iedzīvotāju līdzdalība nav svarīga tikai paša iesaistes procesa dēļ, bet galvenokārt tādēļ, lai pieņemtie lēmumi būtu kvalitatīvi, atbilstu sabiedrības vajadzībām un stiprinātu uzticību starp sabiedrību un lēmumu pieņēmējiem. “Aktīva pilsoniskā sabiedrība ir stipras valsts pamats,” sacīja Kalniņa-Lukaševica.
Pētījums atklājis vairākus interesantus faktus. Piemēram, 2023. gadā tikai 41% Latvijas iedzīvotāju bija apmierināti ar demokrātijas darbību valstī, lai gan tas ir pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu, kad apmierinātības līmenis bija 36%. Jaunieši retāk piedalās tradicionālajās līdzdalības formās, piemēram, vēlēšanās un referendumos, taču aktīvi pauž savu viedokli digitālajās platformās, sociālajos tīklos un protestos. Taču paši jaunieši šīs metodes neuzskata par efektīvām, lai reāli ietekmētu politiku.
Referendumi kā līdzdalības mehānisms ietver arī riskus. Pastāv iespēja, ka neliels, bet aktīvs balsotāju skaits var izšķirt iznākumu, turklāt spēcīgas interešu grupas ar pietiekamu finansējumu var manipulēt ar sabiedrības viedokli. Tajā pašā laikā aptaujas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji atbalsta referendumu iespēju, tomēr, piemēram, priekšlikumu samazināt referenduma ierosināšanas slieksni atbalstījuši vien nedaudz vairāk par 5000 cilvēku, kas ir pārāk maz, lai šo iniciatīvu virzītu tālāk.
Diskusijā eksperti pievērsās jautājumam, kas ietekmē iedzīvotāju vēlmi iesaistīties sabiedriski nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Viņi akcentēja vairākus faktorus – informētību par līdzdalības mehānismiem un politiskajiem procesiem, iedzīvotāju līdzdalības prasmes, sociālekonomisko stāvokli un uzticību demokrātijai. Nozīmīgs ir arī personīgās pieredzes aspekts – ja cilvēki jūt, ka viņu balss tiek sadzirdēta un ietekmē lēmumus, tad viņi ir vairāk motivēti piedalīties arī turpmāk.
Viena no pētījuma autorēm, Saeimas Analītiskā dienesta pētniece Liene Rācene-Riekstiņa, norādīja, ka dažādās valstīs referendumu un petīciju sistēmas ir atšķirīgas un nepastāv universāls modelis, ko vienkārši varētu pārņemt Latvijā. Tomēr, pirms paplašināt līdzdalības iespējas, svarīgi ir izvērtēt, kā iedzīvotāji izmanto jau esošās līdzdalības formas. Tikai tad var nodrošināt ilgtspējīgus un mērķtiecīgus risinājumus, ņemot vērā arī sociālekonomiskos aspektus, kas ietekmē iedzīvotāju līdzdalību.
Eksperti un klātesošie, kas pulcējās Saeimas Bibliotēkā uz pētījuma prezentāciju, bija vienisprātis – līdzdalība ir prasme, kas jāattīsta, un pozitīva līdzdalības pieredze ir labākais veids, kā veicināt pilsonisko aktivitāti nākotnē. Diskusijā piedalījās Latvijas Universitātes profesors un domnīcas “LaSER” valdes priekšsēdētājs Daunis Auers, Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga un Saeimas Analītiskā dienesta pētniece Liene Rācene-Riekstiņa. Diskusiju vadīja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
