
“Universālais kareivis” Dace Melbārde kuluāros tiek apspriesta kā iespējamā kandidāte izglītības un zinātnes ministres amatam

Jauns.lv rīcībā ir informācija, ka Dace Melbārde tiek apsvērta kā kandidāte uz izglītības un zinātnes ministres amatu.
Izglītības un zinātnes ministra amatam aizvien tiek izmisīgi meklēts kandidāts. Dace Melbārde nav vienīgā, kura tiek izskatīta uz šo pozīciju. Kandidatūra tika piedāvāta arī kādreizējam izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim, bet viņš esot atteicies. Starp iespējamiem kandidātiem tiek minēti:
- Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV);
- Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas sekretāre Ilze Vergina (JV);
- Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV).
Jau ziņots, ka Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (JV) personisku apsvērumu dēļ atteicies no kandidēšanas uz izglītības un zinātnes ministra amatu. Rozenbergs uzsvēra, ka izglītības un zinātnes ministra amats ir ļoti atbildīgs un izaicinošs, un viņš vēlētos koncentrēties uz ģimenes jautājumiem. Neskatoties uz šo lēmumu, Rozenbergs plāno piedalīties gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās Cēsu novadā, jo viņš uzskata, ka Jaunajai Vienotībai tur ir spēcīga komanda, tostarp divi viņa vietnieki.
Par Daci Melbārdi
Pēc Žanetas Jaunzemes-Grendes demisijas 2013. gada oktobrī Dace Melbārde tika apstiprināta Latvijas kultūras ministres amatā kā Nacionālās apvienības virzīta bezpartijiska pārstāve Valda Dombrovska valdībā.Šajā amatā viņa turpināja strādāt arī Laimdotas Straujumas valdībā, sākot no 2014. gada 22. janvāra un vēlreiz no 2014. gada 5. novembra. Turpmāk Dace Melbārde kalpoja kā kultūras ministre Māra Kučinska valdībā, uzsākot savu darbību 2016. gada 11. februārī. Viņas pēdējā iecelšana kultūras ministres amatā notika 2019. gada 23. janvārī Krišjāņa Kariņa valdībā.
Eiropas Parlamenta mājaslapā minēts, ka Dace Melbārde ir aktīvi piedalījusies Eiropas Parlamenta darbībā. No 2019. gada 2. jūlija līdz 2022. gada 6. septembrim viņa bija Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas locekle, bet pēc tam kļuva par pie politiskajām grupām nepiederošo deputātu līdz 2022. gada 4. oktobrim. No 2022. gada 5. oktobra viņa atkal pievienojās Eiropas Tautas partijas grupai, kur turpinās strādāt līdz 2024. gada 6. maijam.
Dace Melbārde sākot ar 2019. gada 2. jūliju bija Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" locekle, bet no 2022. gada 22. augusta pievienojās partijai "VIENOTĪBA". Viņas loma Eiropas Parlamentā ir bijusi daudzveidīga. Viņa kalpoja kā priekšsēdētāja vietniece Kultūras un izglītības komitejā no 2019. gada 10. jūlija līdz 2022. gada 19. janvārim. Dace Melbārde arī piedalījās Īpašajā komitejā attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju, un integritātes, pārredzamības un pārskatatbildības stiprināšanu Eiropas Parlamentā.
Papildus tam viņa ir bijusi aktīva arī citu komiteju darbībā, tostarp Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā.