Siliņas idejas par demogrāfiju rada virkni jautājumu - tostarp arī par premjeres darbu
Papildus virknei neskaidrību par tā saucamo valdības “uzrāviena” plānu, neskaidrs ir arī tas, kā Ministru prezidente Evika Siliņa grasās risināt demogrāfijas jautājumus. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs solīja “krist valdībai uz nerviem”, kamēr tā sāks kaut ko darīt šajā ziņā. Ar demogrāfijas politikas veidotājiem viņš pats jau ir ticies, taču savu redzējumu paspējusi izklāstīt arī Siliņa. Tas rada virkni jautājumu.
Izklāstot jaudīgi nosauktā “valdības uzrāviena 4x4” prioritātes, Siliņa par demogrāfiju (ģimenes atbalstu) min četrus punktus:
- tiks palielināts pabalsts ģimenēm ar bērniem un pilnveidota pabalstu sistēma, veicinot pirmā un otrā bērna piedzimšanu;
- tiks nodrošināts papildu finansējums zemas īres mājokļu būvniecībai un atbalsts mājokļu kreditēšanai reģionos;
- ieviests jauns bērna pieskatīšanas pakalpojums un pieejamāka veselības aprūpe bērniem;
- uzsākta ‘’Programma skolā” ieviešana.
Ja runājam par ģimenes pabalstu palielināšanu – nav saprotams vai tiešām vispirms tiek domāts par ģimenes valsts pabalsta palielināšanu, kura pilnveide un palielināšana notika salīdzinoši nesen?
Tas būtu zināmā pretrunā ar diskusijās pie demogrāfijas plāna izstrādes, Saeimas komisijās un apakškomisijās, kā arī diskusijā pie Valsts prezidenta minēto un akceptēto, ka vispirms nepieciešams pārskatīt pabalstus, kas nav palielināti ilgstošākā laika posmā – bērna kopšanas pabalstus līdz pusotra gada vecumam un bērna piedzimšanas, kam būtu ietekme uz teikuma otro daļu –‘’, veicinot pirmā un otrā bērna piedzimšanu’’.
Mulsinošs ir arī minētais izpildes termiņš – 2025. gada 3. ceturksnis. Tas varētu būt laiks, kad pieņem lēmumu par pabalstu palielināšanu, bet tā kā tas ir saistīts ar ievērojamu finanšu līdzekļu nepieciešamību, tad realizējams tikai kopā ar nākamā gada budžeta pieņemšanu, kad pārskatīti visi izdevumi.
Pievēršoties minētajam par papildu finansējumu zemas īres mājokļu izbūvei un atbalstu mājokļu kreditēšanai reģionos, jāsaka, ka šis pasākums jau ir ietverts demogrāfijas plānā.
2025. gadā ir plānots piešķirt papildu Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu investīcijas “Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai” īstenošanai 29 020 919 eiro apmērā.
Ekonomikas ministrija (EM) jau strādā pie izmaiņām tiesību aktos, lai nodrošinātu papildu finansējuma pieejamību zemas īres mājokļu būvniecībai reģionos. Finansējums programmai “Balsts” nav iekļauts budžeta bāzē – tas nozīmē, ka EM prasīs šim 3,6 miljonus eiro nākamā gada budžeta prioritātēm.
Demogrāfijas plānā ir paredzēts, ka EM strādā pie risinājumiem, lai sekmētu mājokļu kreditēšanu reģionos. Šobrīd notiek sarunas ar Eiropas Komisiju, lai saņemtu piekrišanu, ka “Altum” var kreditēt privātpersonām mājokļu būvniecību reģionos. Atbilde no Eiropas Komisijas gaidāma 2. ceturksnī. Ja tiks domāts par tā vēl tālāku paplašināšanu, tas prasīs papildu finansējumu vai līdzekļu pārdali. EM var apstiprināt vai noliegt īstenošanas iespējas 2. ceturksnī.
Ja par trešo Siliņas minēto punktu, tad – demogrāfijas plānā ir ietverts pasākums par bērna pieskatīšanas pakalpojuma attīstīšanu no bērna viena gada vecuma. Ir runāts ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) par iespējām realizēt pilotprojektu VARAM pieejamo ES fondu resursu ietvaros.
Pēc Latvijas Pašvaldību savienības sniegtās informācijas Saeimas komisijā 25. februārī, šobrīd Aizkraukles un Madonas pašvaldības jau ir sākušas attīstīt pakalpojumu šādai mērķa grupai un arī Rīga sākusi par šo domāt. Par veselības aprūpi atbildīgā ir Veselības ministrija, bet par ceturtajā Siliņas punktā minēto – Izglītības un zinātnes ministrija, kas prasa papildu finanšu līdzekļus.
Ko īsti dara Ministru prezidente?
Vēl Ministru prezidente Evika Siliņa ir norādījusi: “Nākamajam satiksmes ministram jāpiedāvā plāns ostām un dzelzceļam un jānodrošina “airBaltic” publiskais piedāvājums. Labklājības ministrs būs galvenais atbildīgais pār jauno, daudz skaidrāko valsts demogrāfijas politiku. Jaunajam izglītības ministram būs līdz galam jāievieš ministres Andas Čakšas piedāvātā izglītības finansēšanas reforma.” Kas tieši domāts ar šo teikumu – izstrādās vēl vienu demogrāfijas plānu vai derēs tas pats, kas jau ir finiša taisnē un tapis Ministru prezidentes uzraudzībā? Šobrīd nav skaidrs.
Kurš izstrādāja Ministru prezidentes 4x4 plānu? Vai ir runāts ar nozari? Ir gan zināms, ka Ministru prezidente nepiedalījās Valsts prezidenta rīkotajā pasākumā par demogrāfiju, kurā savukārt piedalījās vairāk par 50 dalībniekiem.
Piebilstams, ka prezidents pasākumu rīkoja pirms premjeres “4x4 uzrāviena” plāna prezentācijas un tas faktiski izpaudās kā viens vizuāls materiāls ar pavadošu premjeres uzrunas tekstu preses konferences ietvaros. Kur tas viss ved? Nupat savu kandidatūru pēkšņi ir atsaucis JV nosauktais kandidāts uz Izglītības un zinātnes ministra amatu Jānis Rozenbergs. Iemesli esot “personiski”.
Tāpat paliek neatbildēts jautājums, vai Ministru prezidente ir veikusi domu apmaiņu ar Valsts prezidentu šajā jomā? Analizējot procesus, rodas iespaidi, ka visticamāk tā nav notikusi vai ir bijusi savstarpēji vājas izpratnes līmenī.
