Saeima noraida pieprasījumu par "masveida'" valodas pārbaudēm Daugavpilī

Taču, visticamāk, pieprasījumu nevarēs skatīt Saeimas sēdē, jo šodien līdzšinējai izglītības ministrei Čakšai beidzas pilnvaras, komisijā skaidroja tās vadītājs Raimonds Čudars (JV).

Janvāra beigās Valsts valodas centra (VVC) speciālisti septiņās Daugavpils izglītības iestādēs, kurās notiek pāreja uz mācībām latviešu valodā, attālināti iztaujāja skolotājus latviešu valodā par darba vidi un pienākumiem.

Iepriekš Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova pauda, ka no darba aiziet tie skolotāji, kuriem "netur nervi" un viņi jūtoties aizskarti par kārtējām pārbaudēm. Vienlaikus Isupova uzsvēra, ka nav novērojama masveida skolotāju aiziešana no darba, turklāt neviens skolotājs nepietiekamu valsts valodas zināšanu dēļ no darba nav atstādināts.

Taču "Stabilitātei" pieprasījumā pauž, ka mācību gada vidū ir radusies situācija, ka vairākas skolas ir palikušas bez pedagogiem un atbalsta personāla, kurus nav ar ko aizvietot. Deputāte Svetlana Čulkova pieprasījuma autoru vārdā akcentēja, ka līdz pat komisijas sēdes sākumam frakcija nebija saņēmusi vēstuli ar atbildēm uz jautājumiem.

IZM valsts sekretāres vietniece Kristīne Niedre-Lathere skaidroja, ka valodas prasības pedagogiem ir noteiktas likumā, līdz ar to izglītības iestādēm un to dibinātājiem ir bijis pietiekams laiks patstāvīgi apzināt situāciju ar pedagogu valsts valodas zināšanu līmeni un atbilstoši rīkoties.

Pēc Niedres-Latheres vārdiem, pārbaudes, ko veic VVC, ir īsas un fokusētas pārrunas ar pedagogiem, lai pārliecinātos par pedagoga valodas zināšanām, lai spētu veikt darba pienākumus.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis Maksims Platonovs piebilda, ka tādas pārbaudes notiek ne tikai Daugavpilī. Platonovs sacīja, ka atbilstoši dienestam esošajai informācijai patlaban nav tādu gadījumu, ka vienlaicīgi vienā izglītības iestādē aizgājuši no darba vai atlaisti vairāki desmiti pedagogu veikto valsts valodas lietojuma pārbaužu dēļ.

Kā norādīja Platonovs, no 2022.gada oktobra līdz šā gada februārim centrs kopumā konstatējis nepietiekamas valsts valodas zināšanas 109 izglītības iestādēs kopumā 295 pedagogiem. No tiem no darba atbrīvoti - 222, atrodas pārejošā darba nespējā - 28, nokārtoja valsts valodas prasmes pārbaudījumu - 31 un atstādināti - 14.

Daugavpils izglītības iestādēs centrs konstatējis nepietiekamas valsts valodas zināšanas 12 izglītības iestādēs kopumā 36 pedagogiem, no kuriem atbrīvoti - 29, savukārt pieci pedagogi nokārtoja valsts valodas prasmes pārbaudījumu.

Opozīcijas deputāte Linda Liepiņa (LPV) pauda uzskatu, ka valodas pārbaudes ir nepieciešamas, taču tās ir pazemojošas pedagogiem.

Kā vēstīts, jau 2022.gada oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas noteica, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Pirms tam mācības tikai latviski jau notika vidusskolās.