2030. gadā skolās par trešdaļu mazāk 1. klases bērnu: kā Latvijas izglītības sistēma pielāgosies demogrāfijas izaicinājumiem?

“Skola ir būtisks lokālais “pieturas punkts”, vienlaikus skolu pienākums ir nodrošināt vienādas kvalitātes izglītību un līdz ar to arī vienādas iespējas ikvienam Latvijas bērnam un jaunietim. Skolu tīklam jābūt tādam, kuru pašvaldības var atļauties un kurš atbilst demogrāfijas tendencēm. Savukārt skolotāju atalgojumam – tādam, lai skola neatkarīgi no atrašanās vietas, klašu un skolēnu skaita varētu piesaistīt talantīgus pedagogus un nodrošināt kvalitatīvu izglītību,” saka Paiders.

Ne velti IZM ir nākusi klajā un Ministru kabinetā apstiprinājusi informatīvo ziņojumu par jaunu skolu finansēšanas modeli “Programma skolā”, kas vērsts uz izglītības kvalitātes izlīdzināšanu visā valstī, kā arī algu sistēmas sakārtošanu, skolu direktoru autonomijas stiprināšanu un citu būtisko jautājumu risināšanu.

Demogrāfiskās tendences

Paiders skaidro, ka IZM ir izstrādājusi modeli par optimālo skolu tīklu, proti, kuras ir tās pašvaldības, kuras, ņemot vērā demogrāfijas izmaiņas un esošo skolu skaitu, teorētiski varētu atvērt vēl kādu lielu vidusskolu papildu tām, kas jau ir esošajā tīklā.

Modelī tiek analizēti Centrālās statistikas pārvaldes dati par iedzīvotāju skaitu, vecumstruktūru pašvaldībās, pedagogu skaitu un vecumstruktūru un pašreizējo skolu tīklu, un tiek pieņems, ka lielai vidusskolai nākotnē vajadzētu vismaz 90 pirmklasniekus. Tā no 2030. gada Latvijā vajadzētu ap 160 liela izmēra vidusskolām un ģimnāzijām, no kurām 48 – Rīgā. Analizējot informāciju par dzimstību pašvaldībās, tika izmantoti pēdējie pieejamie dati par 2023.gadu, bet jau šobrīd ir zināms, ka nacionālā mērogā 2024. gadā ir vēl par 13% mazāks piedzimušo bērnu skaits.

Pēc minētā modeļa aprēķiniem redzams, ka nākotnes demogrāfijas tendencēm un bērnu skaitam optimāls skolu tīkls ir divpadsmit pašvaldībās no 43. Piemēram, Mārupes, Ādažu, Salaspils, Smiltenes, Gulbenes, Kuldīgas, Saldus, Valkas, Ķekavas, Ropažu un Valkas novadā un Jelgavas valstspilsētā, turklāt, daļā no šīm pašvaldībām esošā izglītības infrastruktūra pat ir nepietiekama pie tagadējā un nākotnē prognozējamā bērnu skaita.

Rīgā ir par 28 skolām vairāk nekā rāda IZM aprēķini skolu tīkla nākotnes tendencēm, jo lielā mērā tas ir skaidrojams ar lielo skaitu mazo privātskolu un iedzīvotāju migrāciju no pārējās Latvijas, it sevišķi no Pierīgas, uz Rīgas vidusskolām. Turpretī Latgalē visās pašvaldībās ir nākotnes demogrāfijas tendencēm neatbilstošs skolu skaits, lai nākotnē tajās uzturētu vidēja mēroga vidusskolas esošajā skaitā.

“Demogrāfija kā politika un tās uzlabošanas instrumenti nav tiešā skolu vai pedagogu ietekmē, līdz ar to arī skolotāju algas nedrīkstētu balstīt rādītājos, kur tiem nav nekādas teikšanas. Taču līdztekus atalgojumam ir jārunā arī par izglītības kvalitāti,” uzsver Paiders.

Atšķirīgie centralizēto eksāmenu rezultāti. Par ko tas liecina?

Diemžēl demogrāfijas izaicinājumi pašvaldībās neskar tikai formālu jautājumu par skolu tīklu. Tā kā pašlaik pedagogu un skolu finansējums ir sasaistīts ar skolēnu skaitu, tad tas ietekmē arī izglītības kvalitāti. Ņemot vērā, ka vairāk nekā 60% vidusskolu vai ģimnāziju 12. klases absolventi izvēlas studēt kādā no Latvijas augstskolām, tad ir jāanalizē arī centralizēto eksāmenu rezultāti. Diemžēl tie jau tagad norāda uz dažādu veidu izglītības kvalitātes plaisu dažādu pašvaldību līmeņos.

IZM apkopotie pērnā gada 12. klašu centralizēto eksāmenu dati liecina, ka, piemēram, skolēni, kuru augstākā līmeņa matemātikas eksāmena rezultāti pārsnieguši 80%, ir izteikti koncentrēti Rīgā. Lai gan Rīgas vidusskolās un ģimnāzijās 12. klases eksāmenus matemātikā (gan augstākajā, gan optimālajā līmenī) kārtoja 38% no visa Latvijas kopskaita – vairāk nekā pusi jeb 54% šā rezultāta veido Rīgas Valsts 1., 2. un 3. ģimnāzijas, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas un Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas skolēni, 18% – pārējā Rīga, 3% – pārējais Rīgas plānošanas reģions.

“No visiem citiem Latvijas reģioniem nāk tikai 25% augstākā līmeņa matemātikas rezultātu, kas norāda uz būtisku nevienlīdzību starp skolām Latvijā. Šī situācija izgaismo sistēmiskas problēmas Latvijas izglītības sistēmā – talantu attīstības iespējas un kvalitatīva izglītība pašlaik ir pieejama tur, kur ir lielāks iedzīvotāju skaits. Ir tikai loģiski, ka vecāki vēlas, lai bērniem ir pieejama laba izglītība un līdz ar to arī plašākas turpmākās iespējas, tāpēc arī notiek iekšējā migrācija,” saka Paiders.

Arī citos centralizētajos eksāmenos, it sevišķi jomās, kur Latvijā ir akūti nepieciešami eksperti, statistika neatklāj pievilcīgāku ainu. Piemēram, tikai 16 pašvaldībās vismaz desmit audzēkņi kārtoja centralizēto eksāmenu fizikā augstākajā līmenī. Izņemot Valmieras un Cēsu novada skolas, kopumā rezultāti bija viduvēji, pat vāji 30–50% robežās. Tikai 14 pašvaldībās vismaz desmit audzēkņi nokārtoja centralizēto eksāmenu ķīmijā augstākajā līmenī, septiņās pašvaldībās – neviens. Labākās sekmes ķīmijā bija Ventspilī, Dobeles un Jēkabpils novadā.

Protams, indikācija par izglītības kvalitāti nav tikai eksakto zinātņu centralizēto eksāmenu rezultāti. 2024. gada 12. klases centralizētā eksāmena angļu valodā augstākie rezultāti koncentrējas Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē, Rīgā un Pierīgā, turpretī Latgales novados rezultāti caurmērā biežāk bija zem 50% vai 50–55% robežās.

Būtiski kontekstā par demogrāfijas ietekmi uz skolēnu skaitu ir analizēt tās saistību ar nepieciešamību pēc jaunu pedagogu sagatavošanas. Apskatot to skolotāju īpatsvaru, kuri šobrīd ir pensijas vai pirmspensijas vecumā vispārejās izglītības skolās, tad Latvijā tie ir 38%, bet ar ļoti lielu variāciju starp pašvaldībām. Pierīgā kopumā ir jaunāks skolotāju sastāvs, kur Salaspils, Mārupes un Ķekavas pašvaldībās mazāk nekā 30% skolotāju ir vecāki par 55 gadiem, kamēr Alūksnes novadā un Krāslavas novadā tas pārsniedz 50% no skolotāju kopskaita.

Ko risina jaunais skolu finansēšanas modelis?

Jaunais skolu finansēšanas modelis “Programma skolā”  paredz vienlīdzīgu atbalstu visām skolām un finansējuma pārdali, kas paredz lielāku atbalstu reģionu skolām, kurām pašlaik ir grūtības piesaistīt augsti kvalificētus pedagogus. Tas ļaus piedāvāt vienādas izglītības iespējas visiem skolēniem neatkarīgi no skolas atrašanās vietas.

Tāpat skolām un to direktoriem tiks piešķirta lielāka brīvība pašiem lemt par resursu sadalījumu un prioritātēm, vienlaikus esot atbildīgiem par izglītības programmu īstenošanas kvalitāti. Tas ļaus labāk pielāgot izglītības piedāvājumu vietējām vajadzībām. Tiks ieviesti arī jauni pasākumi, lai motivētu pedagogus strādāt arī reģionālajās skolās, nodrošinot papildu atbalstu profesionālajai pilnveidei un darba apstākļu uzlabošanai.

Ar jauno skolu finansēšanas programmu mums ir jādod risinājums tik dažādajām situācijām Latvijas pašvaldībās –  gan tajās, kur bērnu skaits jau ir dramatiski samazinājies (līdz pat -50%) un nākotnes perspektīva ir izteikti lejupejoša, gan tajās, kurās demogrāfiskā situācija ir ar augšupejošu tendenci.

Jaunais finansēšanas modelis “Programma skolā” ir daļa no plašākas iniciatīvas, kas vērsta uz ilgtspējīgu izglītības sistēmas attīstību. Ministrijas mērķis ir panākt, lai skolēni visā Latvijā varētu konkurēt līdzvērtīgi – neatkarīgi no tā, vai viņi mācās galvaspilsētā vai nelielā lauku skolā.