Izmaiņas izglītības kvalitātes monitoringa sistēmā apsvērs pēc detalizētas projekta izmaksu pētīšanas

Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībā līdz 2029.gadam plānots ieguldīt 21,288 miljonus eiro. Tik apjomīgu tēriņu lietderība publiski ir tikusi apšaubīta. Par IZM iecerēm bažas pauduši gan Saeimas deputāti un sociālie partneri, gan Valsts kontrole. Neesot saprotams, uz kādu tieši pasākumu rēķina interešu izglītībā "astronomiski lielo summu" - 11,87 miljonus eiro - plānots ietaupīt. Izskanējušas arī bažas, ka daļa plānotās projekta aktivitātes pārklājoties ar citiem projektiem vai ir IZM vai tās institūciju pamatfunkcijas.

Lai apspriestu iespējamās izmaiņas, IZM ceturtdien tikās ar pārstāvjiem no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA), Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas un nozares uzņēmumiem.

Tikšanās dalībnieki vienojās par nepieciešamību turpināt darbu pie projekta efektivizācijas. Vairāki no viņiem izteica vēlmi iepazīties ar projekta izmaksu detalizētāku izklāstu. To plānots izskatīt nākamās tikšanās laikā pirmdien, 24.februārī.

Ministrijas pārstāvji sarunā apliecinājuši, ka ir gatavi rast papildu finansējumu vajadzībām, uz kurām norāda nozares pārstāvji, tai skaitā mācību līdzekļiem un metodiskajiem materiāliem.

Pagaidām nav zināms, uz kuru programmu rēķina papildus finansējums tiks atrasts. Pārdalot Eiropas Sociālā fonda līdzekļus, gada sākumā IZM rada iespēju novirzīt papildu 2,6 miljonus eiro trūkstošo mācību līdzekļu iegādei. IZM turpina pārskatīt Eiropas Savienības (ES) fondu programmas, lai šo summu palielinātu.

IZM budžetā šogad mācību līdzekļiem tika paredzēti 9,4 miljoni eiro.

No kopējā finansējuma izglītības kvalitātes monitoringa attīstībai 8,6 miljonus eiro atvēlēs skolēnu snieguma monitoringam. Esošo izglītības datu monitorēšanas veidu IZM raksturo kā nepilnīgu - lai sniegtu nepieciešamo atbalstu snieguma pilnveidei, pietrūkst datu par skolēnu sniegumu agrīnā izglītības posmā. Tāpēc IZM plāno ieviest individuālo skolēnu snieguma monitoringu rēķinpratībā, lasītprasmē un dabaszinātnēs pirmsskolas posmā, 3. un 6.klasē.

Esošo piecu izglītības kvalitātes monitoringa rīku pilnveidei un datu pieejamībai atvēlēs 3,5 miljonus eiro, tostarp skolēnu un skolotāju labbūtības mērījumam. Vēl trīs miljonus eiro plānots atvēlēt pašvaldību un skolu kapacitātes stiprināšanai darbam ar datiem.

Personāla un administratīvajām izmaksām iezīmēti kopumā 3,1 miljoni eiro, bet konsultācijām ar starptautiskiem partneriem - 0,7 miljoni eiro.

Citi, ar projekta īstenošanu saistīti izdevumi izmaksās 1,6 miljonus eiro, bet pētījumi datos balstītai politikas plānošanai un īstenošanai - 0,8 miljoni eiro. Plānots, ka projekta gaitā notiks četri nacionāla mēroga reformu izvērtējumi.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) iepriekš atzina, ka nav pietiekami izskaidrots par izglītības kvalitātesmonitoringa attīstībai atvēlētā finansējuma izmantošanu. Līdztekus viņa uzsvēra, ka netiks mērīts "mērīšanas pēc", bet gan, lai varētu sniegt nepieciešamo atbalstu skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem.

Pēc politiķes sacītā, nozarē šobrīd vairāk tiek runāts par sekām, piemēram, izkritušo skolēnu skaitu centralizētajos eksāmenos. Taču "personalizēta izglītība" ļaus saprast, kāds atbalsts vajadzīgs konkrētam skolēnam.

Līdztekus IZM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Inita Juhņēviča LIZDA padomes ārkārtas sēdē pirms nedēļas noliedza nozares organizāciju bažas.

"CFLA nekādā gadījumā neapstiprinās projektus, kur ir kādu funkciju dublēšanās ar citiem projektiem. Tieši tas pats attiecas uz ministrijas iestāžu funkciju dublēšanos," sacīja Juhņēviča, uzsverot, ka "nekādā gadījumā" nav paredzēts veikt valsts funkcijas par struktūrfondu līdzekļiem.