Ministru prezidente Evika Siliņa tiekas ar Lietuvas premjerministru Ģintautu Palucku
Šodien, 20. februārī, vizītē Latvijā ieradās Lietuvas premjerministrs Ģintauts Palucks. Pēc oktobrī notikušajām Seima vēlēšanām izveidotā Palucka valdība sāka darbu ...
Siliņa aicina nevērtēt katru ASV prezidenta izteikumu
Nebūtu pareizi komentēt katru ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumu, pēc tikšanās ar Lietuvas premjeru Gintautu Palucku medijiem norādīja Latvijas premjerministre Evika Siliņa.
Atbildot uz jautājumu, vai Latvijai un Lietuvai vajadzētu mēģināt pārliecināt ASV prezidentu, kurš cenšas atjaunot attiecības ar Krieviju, mainīt savus uzskatus, Palucks norādīja, ka uz to nereaģēt nav iespējams.
Lietuvas premjers pauda, ka galvenais ir saprast valstu intereses un uz to paskatīties "jaunajā gaismā". Palucks atzina, ka Baltijas valstīm, Polijai un Ziemeļvalstīm ir tiesības runāt par šiem jautājumiem un cerēt, ka reģiona kopīgās intereses tiks ievērotas. Tikmēr Siliņa norādīja, ka, Trampa administrācijai nākot pie varas, Eiropa gatavojās tam, ka būs jāreaģē uz dažādiem jauniem izaicinājumiem, un Eiropa lēmusi, ka tai ir jābūt vienotai.
"Ja mēs sadalāmies divpusējos formātos, tad Eiropa kļūst vājāka," pauda Siliņa, piebilstot, ka tāpēc ir ļoti labi, ka Baltijas valstis, NB8 valstis neļauj sevi nekādā veidā sadalīt un turas kopā kā reģions.
Siliņa norādīja, ka arī ceturtdien ar Lietuvas premjeru vienojusies kopīgi strādāt pie transatlantisko attiecību pilnveidošanas. "Skaidrs, ka katru dienu būs jaunas situācijas. Un noteikti nebūtu pareizākais veids komentēt katru ASV prezidenta izteikumu," sacīja Siliņa. "Uzskatu, ka [Ukrainas prezidents Volodimirs] Zelenskis ir demokrātiski ievēlēts prezidents, viņš ir Ukrainas līderis un Krievija iebruka Ukrainā, tā uzsāka karu," pauda Ministru prezidente.
"Ir pāragri runāt par Latvijas karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu!"
Vēl ir pāragri runāt par konkrētu karavīru skaitu, ko Latvijas varētu sūtīt uz Ukrainu miera uzturēšanai, izriet no Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) sacītā preses konferencē pēc tikšanās ar Lietuvas premjeru Gintautu Palucku.
Vaicāta, vai un cik karavīrus Latvija būtu gatava sūtīt uz Ukrainu miera uzturēšanai, Siliņa skaidroja, ka ir jāsaprot, kāds būtu tā iespējamais formāts. "Ja tas ir NATO ietvars, tas ir vieglāk izdarāms, ir skaidrs, kāda ir komandstruktūra, kas vada šādus spēkus. Ja tas nav NATO ietvars, tad tā ir cita situācija, jāsaprot arī, kādas varētu būt mūsu karavīru drošības garantijas," sacīja Siliņa.
Latvijas valdības vadītāja norādīja, ka par šo jautājumu Latvijā diskutēts arī ar militārpersonām. Viņa uzsvēra, ka kopumā Eiropas līmenī, transatlantisko partneru līmenī vēl notiek daudz diskusiju, tāpēc šobrīd ir pāragri runāt par konkrētu karavīru skaitu, jo situācija var mainīties, mainoties ietvaram.
Viņa atklāja, ka arī trešdien notikušajā Parīzes sarunu otrajā raundā Eiropas Savienības (ES) līderi pārrunājuši dažādas iespējas un NB8 valstis, tostarp Lietuva, ir gatavas rīkoties pēc dažādiem scenārijiem.
Siliņa piebilda, ka arī valdības līmenī dažādi scenāriji ir pārrunāti. Savukārt Lietuvas premjers norādīja, ka, runājot par mieru Ukrainā, sākumā jāpanāk pamiers un tad šī pamiera rāmjos varētu runāt tālāk. Līdz ar to Palucks uzskata, ka šāds lēmums jāpieņam Eiropas un NATO līmenī, un jārēķinās, ka tas jāīsteno bez ASV bruņoto spēku atbalsta. Palucks pauda, ka būs jāiegulda daudz pūļu NB8 ietvaros, kopīgo pozīciju paužot gan NATO, gan citām valstīm.
Kādēļ Ukrainā nenotiek velēšanas?
Tramps trešdien ierakstā savā sociālajā tīklā "Truth Social" Zelenski nodēvēja par "diktatoru bez vēlēšanām". Zelenska piecu gadu pilnvaru termiņš beidzās pērn, taču Ukrainas likumi neparedz vēlēšanas kara laikā. Daudzās valstīs likumdošana paredz, ka kara laikā prezidenta vēlēšanas nenotiek. Šāds likums ieviests gan drošības apdraudējumu dēļ, gan tāpēc, ka kara laikā nereti notiek masveida migrācija, kas vēlēšanu rīkošanu padara neiespējamu. Tāpat, Ukrainas gadījumā jāņem vērā fakts, ka vairākas pilsētas Krievijas karaspēks ir okupējis un vēlēšanas prasītu milzu finanšu un administratīvos resursus.
Tikmēr Krievijas līderis Vladimirs Putins ir bijis pie varas Krievijā vairāk nekā divdesmit gadu. 2008. gadā, kad viņš, saskaņā ar konstitūciju, nebija tiesīgs kandidēt trešo reizi pēc kārtas, viņš kļuva par premjerministru, bet prezidents formāli bija Dmitrijs Medvedevs. 2020. gadā Putins izsludināja konstitūcijas grozījumus, kas ļauj viņam būt pie varas līdz pat 2036. gadam.
Tramps arī otrdien kritizēja Zelenski, faktiski vainojot viņu Krievijas agresijā, un apgalvoja, ka Zelenskim esot zems reitings un ka viņu atbalstot tikai 4% ukraiņu. Ukrainas prezidents šos Trampa izteikumus nodēvēja par dezinformāciju, kas "nāk no Krievijas". Zelenskis arī atzina, ka Tramps dzīvo "dezinformācijas telpā". Saskaņā ar publiskām aptaujām Zelenski atbalsta 57% Ukrainas iedzīvotāju.
