Studējošie nāk klajā ar priekšlikumiem, kā risināt skolotāju trūkumu Latvijā

Neraugoties uz valdības centieniem, skolās joprojām trūkst pedagogu. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā trešdien tika uzsvērts, ka problēma vairāk saistīta ar praktiskiem izaicinājumiem, piemēram, to, ka jaunie skolotāji bieži vien sāk strādāt vēl studiju laikā.

Studiju apvienošana ar darbu skolā palielina noslodzi jaunajiem pedagogiem, sēdē norādīja Latvijas Studentu apvienības pārstāvis Rūdolfs Aleksandrs Strods. "Lai arī viņi strādā skolā, un sanāk, tās ir darba vidē balstītas studijas, viņiem nākas aizpildīt tos robus, kas mums šobrīd ir izglītības sistēmā," sprieda studējošo pārstāvis, piebilstot, ka tas atstāj negatīvu ietekmi uz topošo pedagogu studijām.

"Robus", pēc viņa sacītā, aizpilda arī studējošie no citām nozarēm, īpaši dabaszinātnēm, kuri nav apguvuši pedagoģijas studijas, kas attiecīgi var ietekmēt izglītības apguvi skolēniem.

Pēc studējošo pārstāvja sacītā, ar skolotāju atalgojumu ir izaicinoši nomaksāt studiju kredītus "un paralēli dzīvot", ja pedagoģijas studijas apgūtas par maksu. Tādēļ tiek piedāvāts dzēst studiju kredītu pedagoģijas studiju programmu absolventiem, ja viņi turpina darbu skolā.

"Viņi ir ieguldījuši kaut kādus savus līdzekļus un laiku, lai varētu aizpildīt šos robus vispārējā izglītībā. Mūsuprāt, no valsts puses vajadzētu viņiem pateikt "Paldies!" un nokārtot [jauno skolotāju] parādsaistības," aicināja Strods. Pirms tam priekšlikumu par studiju kredītu dzēšanu pedagogiem izteica arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība.

Patlaban Latvijas augstskolās pedagogu studijas apgūst 4062 studējošie, puse no viņiem jeb 2462 studē Latvijas Universitātē, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas aplēses.

Daugavpils Universitātē studē 553 topošie pedagogi, RTU Liepāja - 461, bet Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā - 310 pedagogi. Vēl 137 studējošo pedagoģijas studijas apgūst Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un 140 - Rīgas Stradiņa universitātes Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.

Par valsts budžeta līdzekļiem Latvijas augstskolās studē 2376 topošie pedagogi. 1292 no viņiem studē pilna laika studiju programmās, bet 1084 - nepilna laika studiju programmās.

Profesionālās pilnveides programmās 2023. un 2024.gadā sagatavoti 373 pedagogi. No tiem 86 ir otrās svešvalodas - vācu, franču vai spāņu - valodas skolotāji. Vēl 67 skolotāji var mācīt dabaszinības, ķīmiju, bioloģiju un fiziku.

Šogad plānotas astoņas profesionālās pilnveides programmas prioritāro jomu pedagogu nodrošināšanai, lai sagatavotu 160 skolotājus, no kuriem 100 būs otrās svešvalodas skolotāji.

Topošo skolotāju pārkvalifikācijas programmas ir apliecinājušas savas sekmes un turpina piesaistīt jaunus dalībniekus ar mācīšanas pieredzi un bez tās, ikgadējā ziņojumā "Izglītības un mācību pārskats" norādījusi Eiropas Komisija (EK). Vienlaikus EK ir bažas, ka ar tām pietiks, lai papildinātu mācībspēkus, jo Latvijā 37,5% skolotāju ir vecāki par 55 gadiem. Eiropas Savienībā vidējais rādītājs ir 24,8%.