"Pirmos vakarus pēc nodarbībām raudāju skaļā balsī," latviešu valodas skolotājas emocionālais stāsts
Jauniebraucēji Rīgā un citās Latvijas pilsētās turpina klātienē un attālināti apgūt latviešu valodu projektā "Latviešu valodas apguve, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos darba tirgū 4".
Februāri pasaules notikumu apskatā iezīmē traģiski notikumi - Ukraina jau trešo gadu turpina cīņu par brīvību, mieru un tiesībām savā zemē runāt savā valodā. Katra diena nes sēras un sāpīgus zaudējumus un vienlaikus apliecina stipru gribu, dzīvotspēju un nelokāmu nostāju, varonību.
Latviešu valodas skolotāja Sandra Kivleniece: "Šobrīd noslēdzas trīs gadu garš posms manā dzīvē. 2022.gada 20.martā es pirmo reizi Zoom platformā satikos ar sievietēm no Ukrainas, kuras, bēgot no kara, bija nonākušas Latvijā. Kopā sākām apgūt latviešu valodu. Atceros pirmos vakarus, kad pēc nodarbībām, izslēgusi datoru, raudāju skaļā balsī, biju emocionāli satriekta... Man gribējās viņām visām palīdzēt, bet es nezināju - kā.
Sākām ar latviešu valodas pirmā līmeņa prasmju apguvi, un šodien mēs beidzam C1 prasmes līmeņa nodarbības. Trīs gadu laikā mācību grupu dalībnieces ir mainījušās, bet Inna, Olena P. un Tatjana šo ceļu mērojušas no A1 līdz C1 prasmju līmenim. B līmenī mums pievienojās valodas apguvēji no Baltkrievijas, kuri mūsu zemē bijuši spiesti patverties jau citu apsvērumu dēļ.
Pateicoties šiem cilvēkiem, daudz uzzināju par Ukrainu un arī par notiekošo Baltkrievijā. Un viņi - iepazina manu zemi, Latviju. Šo trīs gadu laikā divas ģimenes ir sagaidījušas pirmdzimtos. Un būs vēl viena ģimene, kurā varēs runāt gan latviešu, gan itāļu valodā.
Šovakar mazliet paraudāšu... ir kaut kas skaists, labs un vērtīgs izdarīts un pabeigts. Es zinu, ka latviešu valodu šie cilvēki novērtē, tā neizzudīs no viņu dzīvēm.
Un kā jau tas vienmēr notiek - dzīve ir pārsteigumu un negaidītu notikumu pilna. Gada nogalē devos uz slimnīcu, lai man veiktu operāciju. Mani operēja daktere no Ukrainas. Tā kā nebiju iemidzināta, varēju klausīties ārstu sarunā. Ukrainas daktere nepieļāva pat nevienu valodas kļūdiņu, lai gan visu laiku runāja latviski. Tā ir cieņa pret zemi, kurā dzīvo, tā ir cieņa pret cilvēkiem, par kuru kaimiņu esi kļuvis.
Paldies visiem, kas šo trīs gadu garumā kopā ar mani nogājuši latviešu valodas ceļu!"
